Starptautiskā sieviešu diena ir starptautiska sieviešu solidaritātes diena, ko vairāk vai mazāk svin lielā daļā valstu.

Šī diena veltīta visām sievietēm, neatkarīgi no to sociālā vai bioloģiskā statusa, tikai tāpēc, ka viņas ir sievietes.

Leģenda

Saskaņā ar iesakņojušos mītu, 8. martu kā sieviešu solidaritātes cīņā par sieviešu tiesībām dienu sākuši svinēt pateicoties 1857. gada 8. marta notikumiem Ņujorkā. Tad ielās izgājušas sašutušās tekstilrūpniecībā strādājošās sievietes protestēt pret pārlieku smagajiem darba apstākļiem, pārlieku ilgo darba dienu un neadekvāti mazo samaksu par darbu. Policija demonstrāciju esot izklīdinājusi ar šāvieniem, vairāki desmiti protestētāju nogalinātas vai ievainotas. Savukārt kreisās partijas visā pasaulē šos notikumus sākušas pieminēt - sākumā kā sēru dienu, pēc tam kā sieviešu solidaritātes dienu.

Vēsturniekiem nav izdevies rast pierādījumus, ka kas tāds Ņujorkā 1857. gada 8. martā būtu noticis. Mīts radās XX gs. 60. gados PSRS, lai piesaistītu Starptautisko sieviešu dienu šajā valstī valdošajai ideoloģijai.

Sieviešu dienas svinēšana

Pirmo reizi Sieviešu dienu sāka svinēt ASV - 1909. gadā Amerikas sociālistiskā partija izsludināja februāra pēdējo svētdienu par Nacionālo sieviešu dienu. To svinēja līdz 1913. gadam.

1910. gada 27. augustā Kopenhāgenā notiekošajā Starptautiskajā sociālistiskajā sieviešu konferencē (Otrās internacionāles VIII kongresa ietvaros) vācu sociāliste Klāra Cetkina ierosināja sākt svinēt starptautisku sieviešu solidaritātes dienu. Viņu atbalstīja Vācijas sociāldemokrātu partijas Centrālās komitejas locekle Helēna Grinberga, apstiprinot 19. martu kā šādas dienas svinamo datumu. Jau nākamajā 1911. gadā 19. martu kā starptautisko sieviešu solidaritātes dienu visai plaši svinēja sociāldemokrāti un tiem simpatizējošie Vācijas impērijā, Austroungārijas impērijā, Dānijas Karalistē, Šveicē.

1913. gadā starptautisko sieviešu solidaritātes dienu Vācijā svinēja 12. martā, Austroungārijas zemēs, Šveicē, Nīderlandē - 9. martā, Krievijas impērijā un Francijā - 2. martā.

1914. gadā lielākajā daļā Eiropas valstu šo dienu sāka svinēt 8. martā.

1921. gadā Padomju Krievijā II Komunistiskajā sieviešu konferencē nolēma atzīmēt starptautisko sieviešu solidaritātes dienu 8. martā, pieminot 1917. gada 8. martā Pēterburgā notikušo sieviešu streiku, kas aizsāka Februāra revolūciju.

1966. gada 8. maija ar PSRS Augstākās padomes prezidija lēmumu Starptautisko sieviešu dienu izsludināja par valsts svētkiem un brīvdienu.

1975. gadā ANO saistībā ar Starptautisko sieviešu gadu 8. martā sāka svinēt Starptautisko sieviešu dienu. 1977. gadā ANO Ģenerālā Asambleja ar rezolūciju № A/RES/32/142 ieteica dalībvalstīm katru gadu (datumu izvēloties atbilstoši vietējai kultūrai un paražām), svinēt Cīņas par sieviešu tiesībām un Apvienoto Nāciju Organizācijas starptautiskā miera dienu, ko ANO piesaistīja 8. martam.

Šobrīd oficiāli valsts svētki šī diena ir: Albānijā, Armēnijā, Azerbaidžānā, Baltkrievijā, Bosnijā un Hercegovinā, Bulgārijā, Kamerūnā, Ķīnā, Kubā, Itālijā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Maķedonijā, Moldovā, Mongolijā, Melnkalnē, Krievijā, Serbijā, Tadžikistānā, Ukrainā, Uzbekistānā (sasaistot to ar Mātes dienu) un Vjetnamā.

Līdz 2008. gadam Latvijā Starptautisko sieviešu diena nesvinēja ideoloģisku apsvērumu dēļ, saistot to tikai un vienīgi ar PSRS okupācijas mantojumu, tomēr kopš 2008. gada tā oficiāli atzīta par atzīmējamu dienu, taču ne brīvdienu. Tradicionāli 8. martā sievietes tiek sveiktas ar ziediem un laba vēlējumiem.

Ziedu un to krāsas simboliskā nozīme

Uz citu tautu fona latviešiem jau izsenis bijusi liela mīlestība pret ziediem, tādēļ tie vienmēr tikuši dāsni dāvāti dažādos dzīves gadījumos. Nav noslēpums, ka ziedu gaume katram var būt ļoti atšķirīga (ir jau arī liela un krāšņa izvēle starp tiem!), bet zinot konkrētu ziedu simbolisko nozīmi, ir iespējams panākt lielāku efektu un caur tiem nodot otram arī savu vēstījumu un attieksmi…

Ziedi ir laba dāvana praktiski jebkurā situācijā, taču labāk zināt dažus pamatprincipus to izvēlē un pasniegšanā.

Lūk, iecienītāko ziedu un to krāsu nozīmes:

Rozes: Tās ir tik spēcīgi emocionāli ziedi, ka to nozīme tiek izdalīta arī pa krāsām. Rozes ir vieni no iecienītākajiem ziediem – ne par velti tā tiek saukta par karalieni puķu vidū…

Sarkanas rozes vienmēr ir lieliska dāvana mīlniekiem, kuru pasniegt jebkurā pāra svinamajā dienā, bet skaidrs, ka bieži mīlniekiem nav vajadzīgs īpašs iemesls, lai apbērtu otru ar sarkanām rozēm – tām ir ļoti spēcīgs jūtu vēstījums un gadījumos, kad tās tiek pasniegtas it kā bez iemesla, īpaši daudz nozīmē.

Dzeltenas rozes simbolizē draudzību, cieņu un lojalitāti. Tās var pasniegt draudzenei vai māsai dzimšanas dienā, bet, lai provocētu pretējā dzimumā interesi par sevi, ir pārāk piezemētas un neitrālas. Tās neizstaro to romantisko vēstījumu kā sarkanās rozes.

Rozā rozes simbolizē slepenas simpātijas. Perfekts vidusceļš starp dzeltenajām draudzības rozēm un sarkanajām mīlas rozēm.

Baltas rozes apzīmē nevainīgu un cēlu mīlestību. Ideālas pasniegšanai ģimenes dažādos svētkos un pasākumos, būs ļoti piemēroti ziedi kāzu pušķim.

Kallas: Līdzīga nozīme kā baltām rozēm. Aristokrātiski un cēli ziedi. Tos var  ieraudzīt gan kāzu pušķos, gan starp bēru ziediem…

Neļķes: Šīs interesantās puķes ar citām nesajauksi – tām ir laika gaitā savs iesakņojies vēstījums. Neļķes bieži pasniedz dažādos pasākumos vai ar tām godina piemiņas dienas un vietas.

Orhidejas: Mīlestības un skaistuma ziedi. Tās var dāvināt ar praktiski jebkuru iemeslu un praktiski jebkuram cilvēkam. Tās ir universālas, jo tām nav specifiskas nozīmes, bet tajā pašā laikā – ļoti ievērojami ziedi.

Margrietiņas: Šīs puķes apzīmē mīļumu. Grūti iedomāties sirsnīgākus ziedus, ko pasniegt mammai – pašu plūktas no pļavas. Arī bērniem tā būs laba dāvana.

Lilijas: Tīrības un labestības vēstījuma nesējas. Tās var pasniegt, piemēram, meitai uz izlaidumu vai vecmāmiņai uz jubileju.

Krizantēmas, asteres, gladiolas: Ar šiem ziediem Tu demonstrēsi uzticamas draudzības zīmi, bet tautā tie ir arī iecienīti “1. septembra ziedi” un raksturo rudens puķu sezonu.

Frēzijas ir nevainības un uzticības zīme.

Gerberas ir skaistuma un sapņotāju simbols. Tāpat tās var ziedu valodā nozīmēt arī nevainības (baltas krāsas ziedi), mīlestības (sarkanas) un apbrīnas jūtas (rozā). Bet dzeltenas gerberas izsaka to saņēmējam, ka viņam piemīt iekšējs starojums.

Hiacintes – simbolizē spēku un mieru, taču tām ir arī otra nozīme – zieds tiek saistīts ar aizrautību, bet persiešu kultūrā – ar kaut kā jauna sākumu. Savukārt, reizēm tieši violetas krāsas hiacinte tiek saistīta ar atvainošanos un nožēlas izteikšanu, bet zilas – ar noteiktību, stingrību nolūkos.

Īrisi saistās ar plaukstošu draudzību, ticību, gudrību, cerību, kā arī – pasniegti mīļotajam cilvēkam – ar mīlestības solījumu. Šie trauslie un skaistie ziedi ir Jaunavas Marijas sirdssāpju simbols. Tāpat tie ietverti Florences pilsētas Itālijā un Francijas emblēmās.

Tulpes var tikt tulkotas kā ideālas jeb perfektas mīlestības un savstarpējas saskaņas zīme. Sarkanas tulpes kalpo kā aicinājums uzticēties un kā atzīšanās mīlestībā. Raibas izsaka komplimentu acu mirdzumam, bet dzeltenas – „tavā smaidā rotājas saule”. Savukārt, krēmkrāsas ziedos lasāms solījums mīlēt mūžam. Tulpes ir Holandes nacionālais simbols.

Avots: wikipedia.org; svetkulaiks.lv