No 20. decembra Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā aplūkojama dzejniekam un zemnieku aizstāvim Pēterim Migliniekam veltīta izstāde.

Īss ieskats Pētera Miglinieka biogrāfijā

Pēteris Miglinieks, tautas varonis un cīnītājs par savu ļaužu tiesībām, ir dzimis drūmajā drukas aizlieguma un sociālās netaisnības laikā – 1850. gada 13. decembrī – Zaļmuižas (tagad Nautrēnu) pagasta Migliniekos.

No 1865. līdz 1866. gadam viņš tika laists Rēzeknes pilsētas skolā. Zēns tur teicami mācījās un skolu beidza ar zelta medaļu. Šīs skolas toreiz deva tiesības būt par tautskolotāju, bet Pēterim Migliniekam tās tika liegtas, jo viņš bija katolis un latvietis. Lai varētu dabūt darbu dzimtenē, viņam vajadzēja kļūt par pagasta darbveža palīgu.

Pēteris Miglinieks vienmēr nostājās vājāko pusē, cīnījās pret muižniecības patvaļībām, kukuļošanu, pret pārkrievošanu un pārvilkšanu pareizticībā. Ar Pēteri Miglinieku saistās lielākie tā laika notikumi Latgalē.

Pēc 11 mēnešus ilgas apcietināšanas Pēteris Miglinieks lielā tiesas prāvā pierādīja savu nevainību un panāca apriņķa muižniecības vecākā atzīšanu par vainīgu. Taču cietumā pavadītais laiks smagi iedragāja censoņa veselību, un drīz pēc šīs lielās prāvas, 1883. gada 11. februārī, Pēteris Miglinieks mira.

Pētera Miglinieka latgaliešu dzīves pamatā liktās idejas: cīnīties par taisnību, neklīst svešumā, bet palikt uzticīgam savai dzimtenei, nevis savu zemi atstāt, bet atgūt atpakaļ to, kas atņemts, steigties pēc gara gaismas, censties pēc saimnieciskas nostiprināšanas, turēties kopā, būt vienotiem, palikt pie saviem tikumiem un tradīcijām, stingri turēties pie savas ticības, lietot dzimto valodu, ticēt labākai tautas nākotnei.