Ivans Zavoloko (1897 - 1984) – Latvijas vecticībnieku senatnes pētnieks, izdevējs un pedagogs...

Dzimis 1897. gada 4. decembrī Rēzeknē dzelzceļnieka ģimenē. Studējis Maskavas Lauksaimniecības skolā, beidzis Prāgas Kārļa universitātes Krievu Juridisko fakultāti. Vecticībnieku jauniešu Krievu senatnes cienītāju pulciņa vadītājs Rīgā. 20. gadu beigās – 30. gados publicēja rakstus dažādos Latvijas krievu periodiskajos izdevumos.

„Krievu senatnes pētnieku pulciņa” dibinātāji. Sēž (no kreisās): K.Pavlovs, I.Zavoloko, A.Fomičevs; stāv K.Portnovs. Trūkst P.Fadejeva un D.Fomina.

„Krievu senatnes pētnieku pulciņa” dalībnieku un Lietuvas ekskursantu brālīga pasēdēšana pie tējas tases. Rīga, 1931. gada 19. Jūnijs.

„Krievu senatnes pētnieku pulciņš” bija pazīstams tālu aiz Latvijas robežām.

1940. gada novembrī apsūdzēts pretpadomju darbībā un arestēts, ilgus gadus atradies padomju spaidu darbu nometnēs un izsūtījumā Sibīrijā. Pēc atgriešanās Rīgā 1958. gadā bija Vecticībnieku baznīcas kalendāra redakcijas līdzstrādnieks, pētīja un vāca senos rakstus un grāmatas.

Ivans Zavoloko kļuva pazīstams kā sabiedrisks darbinieks, vecticībnieku reliģiskais audzinātājs, senatnes pētnieks, novadpētnieks un pedagogs jau pirmskara Latvijā.

1940. gadā PSRS IeTK viņu arestē un izsūta, 17 gadus viņš pavada nometnēs un trimdā. 1967.gadā atgriezies Rīgā, viņš kļūst par Ļeņingradas Krievu literatūras institūta (Puškina māja) ārštata līdzstrādnieku un piedalās institūta rīkotajās arheografiskās ekspedīcijās.

1968. gadā Ivans Zavoloko ieguva 1670. gadā tapušu protopopa Avakuma un mūka Epifānija pašrocīgu dzīves aprakstu un kā dāvinājumu nodeva to Puškina mājai. Pavisam Ivans Zavoloko Puškina mājai nodevis vairāk nekā 100 rokrakstu no sava krājuma.

Ivana Zavoloko stūrītis Rīgas Grebenščikova vecticībnieku kopienas muzejā.

Avoti: „Personība un demokrātija” Metodisks Līdzeklis Latvijas vēsturē, interneta vietne, enciklopēdiska rokasgrāmata „Latvijas krievi”

publika.lv