Visu svēto diena tiek svinēta naktī no 31. oktobra uz 1. novembri. Tajā laikā cilvēki (galvenokārt bērni) pārģērbjas par spokiem, raganām, miroņiem un citiem mošķiem un staigā pa mājām, prasot saldumus. Tā ir ASV tradīcija, taču globalizācijas rezultātā šī tradīcija tiek pārnesta arī uz citām valstīm, arī Latviju. Šeit tai nav sava vēsturiska un nacionāla pamatojuma un principā balstās uz bērnu vēlmi iegūt kādus saldumu. Reizē tā veicina vandālisma pieaugumu, jo izjokošana bieži pārvēršas par vienkāršu demolēšanu vai, piemēram, jēlu olu sviešanu pret tiem, kas noraidījuši šīs Latvijai svešās tradīcijas pārstāvjus.

VĒSTURE

Seno baltu un ķeltu skatījumā

Šī ir ļoti sena tradīcija, kas radusies pirms kristus dzimšanas. Šo tradīciju iekopuši senie ķelti un balti. Ķelti šajā dienā atzīmējuši gada tumšās puses iestāšanos. Viņu priesteri, druīdi, dedzinājuši ugunskurus, tajos esot ziedojuši dažādus upurus nāvei (ķelti uzskatīja, ka it viss rodas no nāves). Pēc dažādām ugunskurā atrodamajām zīmēm esot zīlējuši nākotni. No ugunskura esot katrs paņēmis pa oglītei, ko mājās pavardā nolikt, tādējādi ,pēc to uzskatiem, uguns pavardā dodot lielāku siltumu un degot ilgāk. Pēc ugunskura nodzišanas katrs druīds esot atstājis tam blakus mazu akmentiņu, ja no rīta kāds neatrodas vecajā vietā, tā nolicējs ilgāk par gadu nenodzīvos. Šajā laikā atveroties vārti uz viņsauli, un mirušo gari var apciemot zemi, bet kopā ar viņiem no elles ierodas arī visādi nešķīsteņi, raganas, tādēļ priesteri esot saģērbušies atbaidošos tērpos, zvērādās, lai aizbaidītu no sevis šos mošķus. Ķelti esot arī ārpusē un uz ceļiem atstājuši ēdienu, lai mirušie un dēmoni nenāktu mājā ēst.

Gan ķeltiem gan senajiem baltiem likums esot bijis uguni nededzināt pēc pusnakts. Balti šo laiku sauc par veļu laiku, kad mirušo gari apciemojuši savus tuviniekus. Tiem par godu kautkur ārpusē esot klāts galds ar ēdieniem, ar kuriem tiem mieloties. Šādi galdi klāti pat vēl 19. gadsimtā. Šajā laikā arī aktuāla esot bijusi zīlēšana. Cilvēki, novērojot dabu, centās paredzēt, kāds būs nākošais gads. Balti esot ticējuši, ja pie ugunskura nolikti divi rieksti blakus mierīgi viens pie otra deg, cilvēkiem, kuri tos nolikuši, tāda būšot arī kopdzīve. Tāda pati tradīcija sastopama ķeltiem. Tieši šajā laikā raganas rīko vienu no 4 galvenajiem sabatiem gadā.

VISU SVĒTO DIENAS ĶIRBIS

Tradicionālā īru, no kāļa grebtā helovīnu Jack-o'-lantern no 20. gadsimta sākuma

Plaši pazīstama tradīcija - ķirbis ar svecīti iekšā esot radusies, pateicoties īru leģendai. Kāds vīrs, vārdā Džeks,(Jack) kam viss mūžs ir bijusi tāda kā uzdzīve, esot apmānījis pašu sātanu, bet debesīs viņu arī nav ņēmuši izdarīto grēku dēļ. Tādēļ viņš esot spiests mūžīgi dzīvot ēnainos kaktos uz zemes un klīst pa tumšām ielām. Vīram līdzi esot bijusi tikai viena oglīte, ar ko apgaismot ceļu, kuru tad viņš esot ielicis izdobtā rācenī, lai dod vairāk gaismas un ilgāk deg. Leģendai nonākot Amerikā, rāceņa vietā parādījies ķirbis, un šādus ķirbjus - laternas tagad sauc par Jack` o Latern.

TRADĪCIJAS IZPLATĪŠANĀS

1850. gadā, kad Īrijā esot bijis bads, daudzi bijuši spiesti doties uz Ameriku, amerikāņiem šī viņu tradīcija iepatikusies, bet sākumā visa svinēšana īstenībā bijusi huligānisms, viņi esot dedzinājuši kokus, demolējuši apkārtni. Tas ar katru gadu izvērties arvien plašāk, līdz valdībai esot apnicis šis huligānisms, un viņi to "pārtaisījuši" par izklaides pasākumu bērniem. Tāds tas ASV ir vēl šodien, reti kurš aizdomājas par svētku īsto nozīmi. Mūsdienās bērni šajā laikā pārģērbjas par visādiem spokiem, raganām, miroņiem un citiem mošķiem, staigā pa mājām, prasot saldumus, citādi tos izjokos. Gandrīz katrā amerikāņa mājā izgrebts ķirbis šajā laikā top, bet, kādēļ to darīt, viņi nezinot. Helovīnu par saviem svētkiem izvēlas arī mūsdienu burvji un raganas. Nosaukums sākumā esot bijis Visu svēto diena - All Saints` day, vēlāk to sāka dēvēt par Allhallowmas (the mass of all hallows), nakts pirms šīs dienas nosaukta par All Hallows Eve - Visu svēto dienas priekšvakars, no tā tad arī radies nosaukums Halloween.

SIMBOLI

Izgrebts ķirbis ar sveci iekšā ir viens no Visu Svēto Dienas lielākajiem simboliem. Ķirbju grebšana pirmo reizi parādījās Ziemeļamerikā, kur tie bija lielāki un mīkstāki. Parasti greba baisu vai smieklīgu seju un tumsā nolika pie mājas durvīm.

Avots: wikipedia.org