Lietus un slapjdraņķis, pelēkie pa peļķēm šļūcošie gājēju tēli... Neierasta gan mums ziema šoreiz izdevusies. Kaut gan piestādītie rēķini par apkuri liecina par pretējo. Rodas iespaids, ka SIA „Rēzeknes enerģija” izsūta rēķinus pēc Copy-Paste principa, netērējot laiku jauniem aprēķiniem!

2010. gada oktobris. Vidējā gaisa temperatūra sastāda 5-6 grādus virs nulles. Lietošanā 54 kv.m liels dzīvoklis. Par piegādāto siltumenerģiju samaksāti 44 lati un 34 santīmi. Tieši pēc gada – 2011. gada oktobrī – āra gaisa temperatūra par 2 grādiem augstāka, dzīvokļa platība tā pati, bet summa par apkuri paliek praktiski tāda pati – 46,19 lati. Līdzīga situācija arī novembrī – 2010. gadā – 69 lati un 70 santīmi, bet 2011. gadā – 63 lati un 36 santīmi. Starpība vien dažos latos. Arī rēķins par decembri būtiski neatšķiras – ap 70 latiem.

Kopējo apkures maksu ietekmē dažādi faktori: iepirkuma cena par kurināmo (par valūtu arī jāatceras), ko mums nosaka Krievija. Kaimiņu valsts diktē likmi atkarībā no naftas cenām pasaules biržās. Pilsētas apkures sistēma un dzīvojamo māju tehniskais stāvoklis. Diezgan bieži nākas dzirdēt par to, ka ēka ir veca un siltums no tās vienkārši aizplūst pa spraugām. Turklāt nedrīkst aizmirst par nodokļu sistēmu valstī. Akcīzes nodokļa likme (10%) palielināta par 2 vienībām, attiecīgi arī cena palielinās.

Uzziņai. Pēc AS „Latvijas Gāze” datiem, 2009. gada janvārī tarifi tika samazināti, bet vienlaicīgi tika palielināta PVN likme – no 5% uz 10%, tāpēc ietaupīt iedzīvotājiem neizdevās.

2009.gada jūlijā tomēr mazliet paveicās – mīnus 27%. No 2010.gada janvāra tarifi pazeminājās par 9%, un 2011. gada sākumā – par 6%, ieskaitot pat PVN likmi (tika palielināta līdz 12%).

Šī paša uzņēmuma prognozes liecina, ka cenas auga un augs (par 1000 kubikmetriem, bez PVN, bet ar akcīzes nodokli 1.07.2011.):
Jūlijs - 221.85 Ls
Augusts - 226.85 Ls
Septembris - 226.85 Ls
Oktobris – 221.85 Ls
Novembris - 221.85 Ls
Decembris - 221.85 Ls
Janvāris - 256.85 Ls
Februāris - 256.85 Ls
Marts - 261.85 LS

Atbilde cerības neiedveš

Lai saprastu, kad apkures cenas pilsētā ar augstāko bezdarba līmeni (17.9%), kļūs „siltākas”, mēs griezāmies „Rēzeknes siltumtīklos”, kur situāciju skaidroja uzņēmuma izpilddirektors Rihards Melnis.

«Rēķini par apkuri tomēr ir mazāki, ja salīdzina ar 2010. un 2011. gada decembri», stāsta R. Melnis. Protams, mūsu laikos 10 latu starpība ir patīkams notikums, tomēr iedzīvotāji lielu starpību nesaskata. Pensionāri cer uz labākiem laika apstākļiem. Ja sals pieņemsies spēkā, tad varēs „kārties”. Pagājušajā gadā trīsistabu dzīvokļa īpašniece par apkuri samaksājusi 184 latus par vienu mēnesi. Tieši tāpēc janvāra sals – iedzīvotājus biedē kā briesmīgs murgs.

Kā komentē Rihards Melnis, maksu par apkuri nosaka nevis gaisa temperatūra aiz loga, bet patērētā siltuma daudzums. Kaut gan diez vai pie plus grādiem, dzīvojamās mājās kurina tik stipri, lai justos kā Taškentā.

Kāda Rēzeknes pilsētas iedzīvotāja stāsta: „Pagājušajā gadā pie līdzīgiem laika apstākļiem dzīvoklī bija tik karsti, ka nācās vērt vaļā logus, bet tagad nākas ģērbties siltāk, bet jāmaksā tāpat kā iepriekš. Viss paliek aizvien dārgāks. Bet mums jau neviens nejautā...”. Februāris solās būt „nežēlīgs” mēnesis. Tātad palielināsies ne tikai patēriņa daudzums, bet arī cena. Turklāt, pēc „Latvijas Gāzes” prognozēm, palielināsies arī gāzes cena.

Siltums kļūst dārgāks it visur. Katrai pilsētai, katru mēnesi savs rekords. Pēc Melņa teiktā, kaut arī pēc gāzes iepirkuma apjoma mēs atrodamies 7. grupā (tas nozīmē, ka pilsētai gāzes iegāde sanāk lētāka, nekā citām pilsētām), pie mums apkure nav no lētākajām. Bet Melņa kungs uzskata, ka siltumenerģija pie mums nav arī pati dārgākā. Iznāk, ka nav par ko uztraukties :). Lai cik ironiski tas neizklausītos no vadītāja teiktā, vienmēr jau var būt arī dārgāk!

Iedzīvotāju vidū klīst baumas, ka tikmēr, kamēr no Latvijas Gāzes trubām gāze nonāk līdz rēzekniešiem, tās cena „nedaudz” palielinās. Citiem vārdiem sakot, iepērk to par vienu cenu, bet iedzīvotājiem pārdod jau par citu, palielinot summu par nieka 200%.

„Siltumenerģija tiek realizēta saskaņā ar tarifiem, tāpēc nekādu uzcenojumu nav”, - saka Melnis.

Pāris simtu procentu uzcenojums (iepirkšana 2009./2010. gadā sastādīja 615 143 latus, bet iedzīvotājiem pārdeva uz kopējo summu 1 808 854, trīs reizēs vairāk) tika pieminēts 2010.g. radio „Ef-Ei” raidījumā „Tautas kontrole”, pēc kura Dome un radiostacija skaidroja visas „nianses” Femīdas zālē. Un tieši šis punkts palika „karājoties gaisā”, jo dome nespēja informāciju atspēkot un pārliecināt tiesu, ka informācija par to, ka eksistējošais gāzes uzcenojums 200% - tā nav patiesība. Pat tiesneša oficiālais pieprasījums par siltuma cenu veidošanos pilsētas siltumapgādes firmās, tika noraidīts, aizbildinoties ar komercnoslēpumu. 

Man šķiet, ka katrs saprot, ka būtisku cenu samazinājumu reālajā situācijā mēs nesagaidīsim. Tieši tāpēc mums piedāvā siltināt mājas, novērst siltuma zudumus kāpņu telpās un pagrabos, protams, siltinot un remontējot, pievēršot lielāku uzmanību mājas vecākajiem, neaizmirstot par efektīviem siltummezgliem. Lai maksātu mazāk, ir jāsamaksā vairāk. Un kam nākas maksāt par šo prieku – visiem skaidri zināms.

Visi tik plāta rokas un saka, ka neko nevar izdarīt. No rietumiem - Krievijas gāzes iepirkumu cenas, no dienvidiem – sniegs un aukstums. No austrumiem - aukstas, vecas mājas, no ziemeļiem - „cauras” caurules, bet centrā - akcīzes nodoklis.

Фото:samru.ru

Jekaterina Sologub