27. decembrī pilsētas preses pārstāvji Rēzeknes domē tikās ar pilsētas mēru Aleksandru Bartaševiču, lai runātu par aizejošā gada aktualitātēm. Priekšsēdētājs stāstīja gan par paveikto šogad, gan par plāniem uz nākamo gadu, gan arī atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Gads ir bijis bagāts ar dažādiem notikumiem, darbiem un nedarbiem, ko iedzīvotāji paši var novērtēt un izdarīt secinājumus. Tomēr palikuši jautājumi, uz kuriem gada izskaņā arī radām atbildes.

Par Rēzeknes satiksmi

Jau 1. janvārī jāsāk kursēt SIA Rēzeknes satiksme autobusiem. Gads tuvojas beigām, bet jautājumu daudz un galvenais – vai ir autobusi, ar ko pārvadāt pasažierus?

A. Bartaševičs: „Autobusi ir. Kopumā ir atdzīti 27 autobusi, maršrutos izbrauks 24, trīs paliks rezervē. Katrs autobuss ir paredzēts uz 40 cilvēkiem. Mums līdz galam nebija drošības par to, vai mēs dabūsim autobusus, tāpēc jāatvainojas no Rēzeknes satiksmes vadītāja puses par slepenības režīmu, jo bija bažas, ka lieta ar autobusiem var neiznākt. Tagad, kad autobusi ir atdzīti un stāv laukumā, mēs varam plašāk par to pastāstīt. Šie autobusi bija uz Rīgas satiksmes bilances un faktiski mēs tos iznomājam. Mūsu uzņēmums veica iepirkuma procedūru, savukārt Rīgas satiksme sludināja izsoli. Viens autobuss mēnesī mums varētu izmaksāt ap 400 latiem. Budžetā uz nākamo gadu zaudējumu kompensēšanai mēs paredzēsim tādu pašu summu, kas bija DEKOM - 240 000 lati. Braukšanas atvieglojumi naudas izteiksmē paliek tie paši, kas šogad, bet no nākamā gada mēs plānojam atvieglojumus arī daudzbērnu ģimenēm. Braukšanas maksa pasažieriem paliks nemainīga – 0.35 Ls. 1. janvārī ir paredzēta akcija – pasažierus pārvadās bez maksas.

Jaunajā uzņēmumā paredzētas 60-70 darba vietas, no tām 46-48 šoferi. Autobusi tiks apkalpoti un remontēti uz savas bāzes, papildus pakalpojumi no malas izmantoti netiks. ”

Par ēku siltināšanu

Būtiski iekavējušies skolu un pansionāta siltināšanas darbi (projekts Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai Rēzeknes pilsētas pašvaldības ēkās). Projekta ietvaros paredzēts siltināt Rēzeknes 3., 5., 6. vidusskolas, Rēzeknes valsts poļu ģimnāzijas un pansionāta ēku. Darbus bija jāpabeidz šī gada decembrī. Pagaidām pilnībā ir pabeigta tikai Rēzeknes 6. vidusskola (darbus veica pilnsabiedrība „Latgales Būve”). Rēzeknes valsts poļu ģimnāzijā darbus veic pilnsabiedrība „Piegādātāju apvienība RBSSKALS, RBSSKALS Būvvadība un RBSSKALS Būvsabiedrība”, savukārt Pensionāru sociālo pakalpojumu centrā – pilnsabiedrība „B un M”.

Kāda rīcība sekos no domes puses, vai tiks piemērotas kādas sankcijas attiecībā uz būvniekiem?

A. Bartaševičs: „Jā, būs. Šeit viennozīmīgi bez sankcijām neiztikt. Tas izriet gan no līguma, gan no Vides investīcijas fonda prasībām. Nevaru pateikt, ka tā ir patīkama lieta piemērot sankcijas un strādāt ar būvnieku, kas nepilda savas saistības, bet mēs arī esam sava veida ķīlnieki, jo ir ļoti smagi lauzt līgumu, mums laikam izdevīgāk palikt pie esošajiem būvniekiem un prasīt pabeigt objektus.

Pansionātu un Poļu skolu laikam izdosies pabeigt un neatlikt darbus līdz nākamajam pavasarim, bet darbus 3. un 5. vidusskolā būs jāatstāj līdz pavasarim.”

Par Valdemāra ielu

Vēl joprojām aktuāls jautājums par situāciju, kas bija radusies starp Rēzeknes domi un reģionālās vides pārvaldi saistībā ar jaunizbūvēto Kr. Valdemāra ielas posmu, kur pēc vides pārvaldes domām, nav ievērots aizsargjoslu likums, līdz ar to netiek dots pozitīvs atzinums, savukārt Rēzeknes pašvaldība nevar sekmīgi nodot objektu un saņemt ES līdzfinansējumu. Vai tas virzās uz priekšu?

A. Bartaševičs: „Lieta ir sakustējusies. Notika saruna ar Valsts vides dienesta priekšnieku un mēs atradām kompromisu. Pilsētā ir paredzēts projektēt jaunas hidrotehniskas izmaiņas un būves dažādos Rēzeknes upes posmos, iekļaujot arī veco slūžu atjaunošanu. Šīs izmaiņas skars arī Valdemāra ielas problemātisko posmu, tāpēc vērā tiek ņemti tehniskie noteikumi ar ko arī būs atrisināta lieta ar Valdemāra ielu un atzinums būs pozitīvs. Tas varētu aizņemt mēnesi, objekts tiks nodots un mēs neko nezaudēsim.”

Par Hesburgeru

Aizvien biežāk pilsētnieki jautā un uztraucas par to, kas notiek un kāds liktenis gaida bijušās bērnus kafejnīcas Rūķītis ēku, jo solītais Hesburgers tā arī nav uzcelts un lieta uz priekšu nevirzās.

A. Bartaševičs: „Hesburgers būs. Tās atkal ir mūsu vecās sāpes un problēmas ar Latvenergo, kas nevar ievilkt savus kabeļus. Tiklīdz viņi to izdarīs, celtniecība tiks uzsākta, jo projekts ir un visas nepieciešamās lietas ir sakārtotas. ”

Par puķu tirgu

Sabiedrībā virmo dažādas emocijas un noskaņojumi attiecībā uz puķu tirdziņu, kas tagad ir pārcelts pie RĒVISA. Kādam šī liekas laba ideja, citi pukojas, ka nav kur mašīnu atstāt, citiem atkal ir vienalga. Kāds tad ir iemesls tam, ka tirdziņš tagad atrodas citā vietā?

A. Bartaševičs: „Īstais iemels ir tāds, ka pēc Atbrīvošanas alejas rekonstrukcijas projekta tajā vietā, kur atradās puķu tirdziņš paredzētas puķu dobes. Projektu izlēmām nemainīt. Nomas līgumā paredzēts, ka šī kompānija uzstādīs jaunus paviljonus, kas šeit labi iederēsies. Saprotu, ka pagaidām šī vieta izskatās neierasti, bet mums ir arī ideja ierīkot blakus strūklaku un teritorija tiks sakopta un savesta kārtībā. Bet pašu RĒVISU plāno pārtaisīt par krievu teātri. ”

Par mūsu Māru

27. decembrī Rēzeknes pilsētas domē atsaucoties uz Rēzeknes pilsētas kultūras un izglītības darbinieku, pašdarbības kolektīvu un Rēzeknes pilsētas iedzīvotāju atklāto vēstuli, notika tikšanās, kuras laikā tika apspriesti dažādi jautājumi. Galvenais sarunas priekšmets – Atbrīvošanas alejas rekonstrukcija, galvenokārt jautājumi, kas skar pieminekli „Vienoti Latvijai”: par satiksmi regulējošo zīmju izvietošanu laukumā pie pieminekļa, par apgaismojumu, par iespējām gājējiem piekļūt pie pieminekļa, par nepieciešamību izvietot citas skulptūras laukumā u.c.

Turklāt viens no sāpīgākajiem jautājumiem pēc ar mākslu saistīto cilvēku domām ir tas, ka jaunā infrastruktūra nomāc Māras pieminekli, luksofori vienkārši bojā panorāmu un izjauc pieminekļa un pilsētas koptēla galveno ideju, ko tas nes. Projekta vadītājs Georgijs Orlovs solīja uzdot projektētājiem sameklēt kādu alternatīvu variantu. Bet vai reāli tas ir iespējams jeb jau ir par vēlu kaut ko mainīt?

A. Bartaševičs: „Tas ir ļoti sarežģīti. Mūs lūdza noorganizēt diskusiju, mēs noorganizējām. Labi, ka tā bija diskusija. Katrai no pusēm bija iespēja izteikties.

Protams, domās speciālisti, vai varēs kaut ko mainīt, un jautājums paliek atklāts, bet mans viedoklis, ka prioritāte ir cilvēku dzīvībai un drošībai. Piemineklis ir svarīga lieta, bet cilvēku dzīvības ir svarīgākas un šajā situācijā mēs varam daudz spriest par to, ka, ja ne Māras piemineklis, tad nekā cita nebūtu, viss pārējais ir muļķības un ja Māra nebūs atvērta, tad pilsēta vispār nav vajadzīga. Bet, es tomēr uzskatu, ka pilsēta ir cilvēkiem un piemineklis arī cilvēkiem tiek likts nevis kādam citam!

Pilsētas mērs atzina, ka paveiktā 2011. gadā esot ļoti daudz, pozitīvā arī daudz un plāni arī esot grandiozi. Kopumā domes paveikto gada garumā viņš vērtē labi. Bet kā gan citādi var būt?!