Sabiedrībā milzīgu ažiotāžu izraisījusī parakstu vākšanas akcija par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai 1. decembrī ir noslēgusies, un saskaņā ar provizoriskajiem datiem tajā piedalījušies 183 046 cilvēki.

Tuvākajā laikā Centrālās vēlēšanu komisija visus parakstus saskaitīs un pārbaudīs. Ja derīgo parakstu skaits pārsniegs 10% no pagājušajās vēlēšanās nobalsojušajiem jeb būs parakstījušies 154 379 vēlētāji, CVK tos iesniegs Valsts prezidentam iesniegšanai Saeimā. Parlaments par šo likumprojektu varētu balsot pavasara sesijā.

Tomēr parakstu skaits gan vēl var mainīties. Tas būs atkarīgs no tā, vai cilvēki, kas pirmajā parakstu vākšanas kārtā nodeva savu parakstu pie notāra, būs aizgājuši parakstīties arī otro reizi. Pirmajā kārtā parakstījās vairāk nekā 12 tūkstoši.

Ņemot vērā to, ka Satversmes grozījumu projekts paredz mainīt Satversmes 4.pantu, neatkarīgi no tā, kāds būs Saeimas lēmums, par grozījumiem būs jārīko tautas nobalsošana. Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem – 771 350 pilsoņiem.

Atgādinām, ka parakstu vākšanai nodotais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu.

Satraukumu un dažādas reakcijas šī akcija radījusi arī mūsu valsts kuluāros, piemēram, valdošās koalīcijas partijas Vienotība, Zatlera Reformu partija un Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK kopīgi aicinājušas Latvijas pilsoņus piedalīties gaidāmajā referendumā par grozījumiem Satversmē un balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu.

Savukārt Saskaņas centrs piedāvā kompromisa grozījumus Valsts valodas likumā, kas paredz mazākumtautību valodas lietojuma iespēju paplašināšanu iedzīvotāju saskarē ar valsts un pašvaldību institūcijām tajās Latvijas pilsētās un novados, kur ne mazāk kā 20% iedzīvotāju ir mazākumtautību pārstāvji. Tomēr Saeimā pārstāvētie politiskie spēki kategoriski noraida šo ieceri.

Sazinājāmies ar Saskaņas Centru Saeimā pārstāvošajiem deputātiem - rēzekniešiem, kas vēlēšanās kandidēja no Latgales reģiona.

Vladimirs Nikonovs telefonsarunā uz jautājumu par to, kā viņš balsotu, ja nāktos atdot savu balsi par vai pret grozījumiem Valsts valodas likumā viņš atbildēja, ka SC pārstāvniecībai Saeimā ir vienots frakcijas viedoklis, publiski tiek izplatīti kopējie lēmumi vai viedokļi. „Frakcijā es varu paust savu viedokli par vai pret, bet neuzskatu par nepieciešamu darīt to publiski. Turklāt uz šodien dienu frakcijas viedoklis šajā jautājumā neeksistē, tas ir atkarīgs no tā, kā tiks pieņemtas mūsu piedāvātie „kompromisa” grozījumi Valsts valodas likumā,” saka V. Nikonovs.

Tāpat Nikonova kungs pastāstīja, ka akcijas ietvaros nav parakstījies par krievu valodu kā otru valsts valodu: „Nē, es neparakstījos, jo neskatoties ne uz ko, arī politikā ir ētikas normas. Un ja mēs kā Saeimas deputāti devām svinīgo zvērestu, es nezvērēju, es devu svinīgo solījumu, par to, mēs atbalstām vienotu valsts valodu, es uzskatu, no manas puses būtu neētiski piedalīties šajā parakstu vākšanā”.

Saeimas deputāts Ivans Ribakovs: „Mēs redzam, ka problēmu var atrisināt, pieņemot mūsu piedāvātos grozījumus. Tiesa pēc pirmajām reakcijām vadošās partijas par to nemaz negrib dzirdēt. Stāv stingri ir pret un pagaidām nekas neliecina par to, ka varētu atbalstīt šos grozījumus.

Otra valsts valoda – tas visdrīzāk nav reāli un vispār mūsu partijas programmā nemaz tāda mērķa nebija. Galvenais, lai cilvēki var brīvi sarunāties.”

Arī Ribakovs nav atdevis parakstu par krievu valodu kā otru valsts valodu, uz ko saka: „Nē, es neparakstījos, un ne jau tāpēc, ka no kaut kā baidos. Pirmkārt, mums programmā nav rakstīts, ka mēs esam par krievu valodu kā otru valsts valodu. Otrkārt, no ētikas viedokļa, mēs, kļūstot par deputātiem, tomēr devām zvērestu...”

Arī Jānis Tutins uzskata, ka kompromisa grozījumi esot laba ideja, jo jau pirmā un arī tikko notikusī parakstu vākšanas akcija par krievu valodu parādīja, ka esošā politika attiecībā uz Latvijas iedzīvotājiem un viņu interesēm ir izgāzusies.

J. Tutins ar nav parakstījies par krievu valodu kā otru valsts valodu: „Es nepiedalījos šajā akcijā – neparakstījos, un iemesls tam ir – pēc savas būtības es nevēlos solīt un pēc tam nepildīt to, ko solīju vai runāju. Arī šeit ir izveidojusies situācija, kad esot Saeimas deputāti mēs esam devuši zvērestu, ka latviešu valoda ir oficiāla valsts valoda un šajā gadījumā lauzt zvērestu nebūtu manā stilā”.

Politiķu pozīcija līdz galam nav saprotama - Rīgas mēra piemēram sekoja daudzi pašvaldības deputāti un devās parakstīties, tādējādi atbalstot šo akciju. Novembra vidū mēs veicām aptauju starp Rēzeknes pilsētas domē Saskaņas centru pārstāvošajiem deputātiem attiecībā uz to, vai viņi piedalīsies jau minētajā parakstu vākšanā. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas parakstījās – Aleksandrs Bartaševičs un Lidija Ostapceva. Uz mūsu aptaujas brīdi parakstīties plānoja – Andrejs Rešetņikovs un Igors Smirnovs, Jaroslavs Ivanovs vēl nebija nolēmis parakstīsies vai nē, bet Aleksandrs Sedihs atteicās komentēt savu pozīciju šajā sakarā. Aleksandrs Marčenko norādīja, ka neatbalsta šo akciju, bet ar Dagmāru Abramovu diemžēl sazināties neizdevās.

Un tomēr tai pat laikā frakcijas viedoklis ir viennozīmīgs – Latvijā jābūt tikai vienai valsts valodai. Neviļus rodas sajūta, ka Saskaņas centra deputāti diez vai atbalstīs un balsos par likumprojektu, kas paredz nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu. Cita starpā pēc CVK provizoriskajiem datiem Rēzeknē par krievu valodu kā valsts valodu parakstījušies 9 258 iedzīvotāji.

Mums tagad atliek vien gaidīt oficiālos Centrālās Vēlēšanu rezultātus, kas arī rādīs, kas notiks tālāk... Diemžēl dažkārt liekas, ka šodien cilvēki paši vairs nesaprot, vai tā ir viņu pašu griba, vai uzspiests politiķu vai agresīvu kampaņu rezultāts. Gribētos cerēt, ka mūsu valsts iedzīvotāji, un galvenokārt arī politiķi, veic apzinātus, apdomātus un adekvātus soļus, un gribētos cerēt, ka mūsu rīcība gala rezultātā veicinās saliedētību nevis sabiedrības šķelšanos!

publika.lv