Sakarā ar Latvijas Krājbankā konstatēto naudas iztrūkumu Valsts policija uzsākusi kriminālprocesu. Jau kopš pirmdienas apturētas visas Latvijas Krājbanka darbības un nekāda veida pakalpojumi sniegti netiek.

Bloķēti arī vairāku pašvaldību naudas konti, kas naudas līdzekļus glabāja Krājbankā, tāpat apdraudētas ir pabalstu un pensiju izmaksas šo pašvaldību teritorijā.

No trešdienas un līdz nedēļas beigām (darba dienās) fiziskām personām ir iespēja Krājbankas bankomātos izņemt līdz 50 latiem.

Rēzeknē jau pirms astoņiem rītā pie Krājbankas bankomātiem sākušas veidoties rindas. Līdz par pēcpusdienai tās īsākas nepalika...

Kā klājas pilsētu un novadu pašvaldībām, kā arī mūsu pašvaldības uzņēmumiem?

Rēzeknes dome

Rēzeknes pašvaldībai Krājbankā arī glabājas naudas līdzekļi, bet kā informēja domes Sabiedrisko attiecību nodaļā, tā nav tik liela summa (apmēram 60 000 latu), lai radītu pašvaldībai ievērojamas problēmas.

Rēzeknes novada dome

Rēzeknes novada domei konti ir daudzās bankās tai skaitā arī Latvijas Krājbankā, bet uz šo brīdi iesaldēta ir nauda, kas saņemta no iedzīvotājiem nodokļu veidā par nekustamo īpašumu, un kopējā summa ir nepilni 500 lati.

Savukārt kas attiecās uz fiziskām personām, t.i., skolotājiem, Sociālās pārvaldes, pirmskolas iestāžu, Bāriņtiesas, kā arī administratīvā aparāta darbiniekiem, tad novada pašvaldībā tie 179 cilvēki, kas saņem darba algu pārskaitījuma veidā uz Latvijas Krājbankas kontiem.

Kā norādīja Rēzeknes novada domes Sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Ieviņa, no Rēzeknes novada pagastiem visvairāk ir cietis Maltas pagasts.

Ludzas novada pašvaldība (pilsēta un novads)

Ludzas novada domes priekšsēdētājas vietnieks Edgars Mekšs pastāstīja, ka Ludzai ir konts Krājbankā un iesaldēti šobrīd it pāri 200 000 latu. Bet viņš norāda, ka tā nav vienīgā banka, ar kuru pašvaldība sadarbojas, tāpēc situācija, protams, nav no patīkamākajām, bet nav arī kritiska. Skaidrs, ka šai situācijai būs sekas, bet pagaidām Ludzas novada pašvaldība nesteidzas ar lēmumu pieņemšanu, bet izsver visas iespējas. Iespējams, nāksies ņemt aizdevumu, ko piedāvā Valsts kase, bet priekšsēdētājas vietnieks norāda, ka pašvaldība centīsies tikt galā saviem spēkiem.

SIA „Rēzeknes ūdens”

Situāciju raksturoja uzņēmuma valdes loceklis Gunārs Spradzenko: „Jā, mums ir konts Latvijas Krājbankā, bet iesaldētā summa ir niecīga – tā sastāda apmēram 500 – 600 latus. Šī situācija it ne kādi neietekmēs mūsu uzņēmuma darbību.”

SIA „Rēzeknes enerģija” un SIA „Rēzeknes siltumtīkli”

SIA „Rēzeknes enerģija” un SIA „Rēzeknes siltumtīkli” valdes loceklis Aldis Mežals: „Jā, konti tur bija, bet naudas līdzekļi tajos nav lieli un tas nekādā veidā neietekmēs šo abu uzņēmumu darbību.”

Rēzeknes namsaimnieks

SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” valdes locekle Dagmāra Abramova pastāstīja, ka uzņēmumam konts Krājbankā ir, bet naudas tajā ir ne vairāk kā 2 000 latu un tās iesaldēšana būtiskus zaudējumus uzņēmumam nenesīs un tā darbību neietekmēs.

SIA „Rēzeknes slimnīca”

Diemžēl,  uzņēmuma vadības komentāru par doto situāciju saņemt neizdevas. SIA "Rēzeknes slimnīca" valdes locekle Diāna Gavare-Karpova, aizbildinoties ar aizņemtību nekādas atbildes nesniedza.

Saistībā ar notikušo Viļānu novads ir nonācis gana neapskaužamā situācijā. Pašvaldībai Latvijas Krājbankā glabājas ap 80 000 latu. Kā atzīst pašvaldības vadītājs, minētā naudas summa Viļānu novadam ir nozīmīga.

Radusies situācija nopietni apgrūtina pašvaldības darbu. Taču situāciju glābj tas, ka Latvijas Krājbanka nav vienīgā banka, kurā pašvaldībai ir savs konts. Daudz grūtāk patlaban klājas iedzīvotājiem, kas palikuši bez skaidras naudas un kuriem nevar palīdzēt arī pašvaldība, stāstīja. Lai situācija uzlabotos, ir nepieciešams laiks, secināja Pudulis.

publika.lv