Pastāv drauds, ka Rēzeknes pilsētas dome var nesaņemt no Eiropas Savienības finansētajiem līdzekļiem 1,5 miljonus latu lielu naudas summu. Iemesls tam ir situācija, kas radusies starp Rēzeknes pašvaldību un Rēzeknes reģionālās vides pārvaldi, nesen uzbūvētā K.Valdemāra ielas jaunā posma dēļ.

Gatavojoties nodot K. Valdemāra ielas jauno posmu ekspluatācijā, mūsu pilsētas būvvalde griezās Rēzeknes reģionālajā vides pārvaldē, taču tā izdeva negatīvu atzinumu, jo īstenojot šo projektu neesot ievērots «aizsargjoslu likums».

Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nosaka ūdenstilpēm, ūdenstecēm un mākslīgiem ūdensobjektiem, lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību, ierobežotu saimniecisko darbību applūstošajās teritorijās, kā arī saglabātu apvidum raksturīgo ainavu.

Rēzeknes reģionālā vides pārvalde pārmet ielas būvniekiem un projektētājiem, ka tā ir uzbūvēta pārāk tuvu upei, savukārt Rēzeknes dome pārmet Vides pārvaldei, ka tie kavē pusotru miljonu latu lielas naudas summas saņemšanu.

Noteikumi paredz, ka būvvalde un pašvaldība drīkst pieņemt ielu ekspluatācijā arī bez Vides pārvaldes atzinuma, tomēr tad pašvaldība nesaņems 1,5 miljonus latu no ES fondiem.

Kā portālam publika.lv pavēstīja Rēzeknes reģionālās vides pārvaldes direktore Ērika Ruskule, vēl 2008. gadā izsniedzot tehniskos noteikumus pilsētas domei, Vides pārvalde ir vērsusi pašvaldības uzmanību tam, ka plānotā iela atradīsies Rēzeknes upes aizsargjoslā, kas saskaņā ar Rēzeknes teritorijas plānojumu ir 10 metri, bet K.Valdemāra ielu un Rēzeknes upi dažviet šķir nieka pusotrs līdz divi ar pusi metri.

Vēlāk Vides pārvalde vērsās pie Rēzeknes domes arī 2010. gadā, kad jau realitātē bija redzams, ka iecerētais K. Valdemāra ielas jaunais posms tiek plānots pārlieku tuvu upei. Domei tika nosūtīta oficiāla vēstule un brīdinājums par to, ka tiek pārkāptas likuma normas. Uz jautājumu, vai tobrīd bija iespēja kaut ko labot, Ruskules kundze norāda, ka, jā, bija iespējams uz laiku apstādināt darbus un novērst šīs nepilnības, jo uz to brīdi ceļš vēl nebija uzbūvēts un situācija nebija tāda, ka likties nu vairs nav kur...

Tomēr diemžēl no pašvaldības puses it nekāda reakcija nesekoja.

Svarīgi ir arī tas, ka būvobjekti ekspluatācijā pieņem komisija, ko veido pati pašvaldība. Tas nozīmē, ka jau pēc ielas izbūves Vides pārvaldei ir jāizdod atzinums par to, vai visi darbi ir veikti saskaņā ar prasībām, kas izvirzītas tehniskajos noteikumos. Un Vides pārvaldei nācās atzīt, ka šajā gadījumā par spīti visam nav ievērotas aizsargjoslu likuma prasības.

Ko par to saka dome?

Rēzeknes pilsētas pašvaldība uzskata, ka iemesls tam ir reģionālās vides pārvaldes ierēdņu mākslīgi radīti šķēršļi, aplami un tendenciozi tulkojot normatīvos aktus. Tas ir arī spilgts piemērs tam, kā tiek kavēta Eiropas Savienības līdzekļu apguve valstī.

Pašvaldība ir pārliecināta, ka likumā noteiktais izņēmums ļauj aizsargjoslas teritorijā izbūvēt transporta un sakaru tīklus, kā tas ir šajā gadījumā. Turklāt papildus projekta aktivitātēm dome veikusi upes krasta nostiprināšanu, novēršot upes radīto krastu eroziju.

Situāciju komentē Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs: „Lai saprastu, par ko ir runa, pietiek apskatīt jauno, nesen izbūvēto K.Valdemāra ielas posmu. Pievērsiet uzmanību ceļa posmam vietā, kur tas ir vistuvāk upei. Rēzeknes pilsētas domi cenšas apvainot ļaunprātīgā kaitēšanā dabai, faktiski tajā, ka šajā vietā būtiski pasliktinājusies ekoloģija un saasinājusies situācija ar krastu eroziju 20 m garajā ceļa posmā. Tomēr savulaik atbilstoši Vides pārvaldes prasībām projektā tika ieviestas izmaiņas un būvniecības laikā šis posms tika droši nostiprināts un erozijas process apturēts. Bet Vides pārvalde joprojām nedod savu slēdzienu, kas ir nepieciešams, lai nodotu objektu ekspluatācijā. Vides pārvalde balstās uz likumu par aizsargājamām teritorijām upes krastos un uzskata, ka likums ir pārkāpts, jo ceļš ir tuvāk upei par atļautajiem 10 metriem. Bet tajā pašā likumā ir punkts, saskaņā ar kuru aizsargājamās zonas liegums neattiecas uz transporta tīkliem. Mēs uzskatām, ka transporta tīkls ir ielas, ceļi, tilti. Tieši to atzīst arī Vides un reģionālās attīstības ministrija. Diemžēl šādas birokrātiskas spēles un objekta nodošanas ekspluatācijā procesa apzināta bremzēšana var novest pie diezgan nopietnām pašvaldības problēmām. Ir apdraudēta Eiropas finansējuma saņemšana apmēram 1,5 milj. latu apmērā, bet tā, piekritīsiet, mūsu pilsētai nav maza summa. Pagaidām esam tur, kur esam...”

Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas Juridiskā departamenta direktore Aina Stašāne LTV raidījumā „Panorāma” par šo situāciju saka tā: „Šis izņēmums (par ko runā Rēzeknes pašvaldība) attiecās tikai uz tādiem objektiem, kuru mērķis ir uzbūvēt šķērsojumu pāri upei, tie varētu būt tilti vai pārvadi. Bet ne gar upi, aizsargjoslas teritorijā, būvēt kaut kādu ceļu... Mēs uzskatām, ka tas neatbilst aizsargjoslas mērķim”.

Rēzeknes reģionālās vides pārvaldes direktore Ērika Ruskule uzskata, ka pilsētas domei nevajadzētu tik skaļi izteikties, un tai nevajadzētu piesaukt pārkāpt likumā pašu noteiktās normas. Pašvaldībai būtu jārīkojas tiesiski un korekti. Turklāt viņa atzina, ka reti gadās, kad ir tik pavirša attieksme pret savu realizēto darbu, jo īpaši, kad runa iet par ES finansētajiem projektiem. Tas ir ļoti nopietni. Un ko nu tagad darīt?

Un kāda rēzekniešiem gar to daļa?

Bieži sabiedrībā nākas dzirdēt – ai, kāda gan man gar to daļa, kas tajā domē darās! Bet uz mums tas attiecās, un pat ļoti. Neskatoties uz to, ka mūsu pilsētā gluži kā sēnes aug miljonos mērāmi būvniecības objekti, Rēzeknes pašvaldības budžeta maciņš nav tik biezs, lai gadījumā, ja šo ielu galu galā nāksies nodot ekspluatācijā bez Vides dienesta pozitīva atzinuma, bez problēmām varētu atrast gandrīz pusotru miljonu latu.

Liekas – iela ir uzbūvēta, jau laiciņu tajā ir dzīva autosatiksme, viss notiek, objekts ir gatavs. Bet ieguldītie 1,5 miljons latu ir iztērēti un Dievs ar viņiem, ka tik ceļš stāv.

Bet lai īstenotu šo projektu, tā priekšfinansēšanai domei nācās ņemt naudiņu Valsts kasē. Tas nozīmē, ka līdzekļi būs jāatdod, un māc šaubas par to vai domes budžetā uz sitiena atradīsies tik ievērojama summa. Uztrauc tas, vai tik nenāksies taupīt, un uz kā rēķina – uz sociālo pabalstu?, uz bērniņu piedzimšanas pabalstiem?, uz sabiedriskā transporta izmantošanas atvieglojumiem skolēniem un pensionāriem?, vai varbūt jostu savilkt nāksies izglītības iestādēm vai pilsētas kultūras dzīves jomai?

publika.lv