Latvija – multikulturāla valsts, tomēr pastāv divas lielas iedzīvotāju grupas, kas laikmetiem ilgi dzīvo vienas republikas teritorijā. Tie ir latvieši un krievi. Šodien, jāsaka, vispiemērotākais nosaukumus visu tautu pārstāvjiem – latvieši. Bet kādā veidā mums izdodas dzīvot viens otram līdzās, neizraisot revolūcijas?

Liberāla, Aktīva, Talantīga, Varoša, Inteliģenta, Jautra, Apzinīga tauta

Oficiālie dati liecina, Latvijā dzīvo 1 323 713 latviešu un 606 972 krievu, citiem vārdiem sakot gandrīz trešdaļa par savu dzimto valodu uzskata «lielo un vareno». Turklāt nelatvieši šo republiku uzskata par savām pirmajām un vienīgajām mājām, kur vēlas atrast sevi un grib justies vajadzīgi. Turoties roku rokā tautas, nedaloties pēc valodas piederības, stāvēja 91. gada barikādēs, vēloties atgūt neatkarību un dzīvot jaunā, atsevišķā no citām republikām, brīvā valstī. Tolaik visi bija vienlīdzīgi, bet pēc tam devīze «visi ir vienlīdzīgi, bet citi - vienlīdzīgāki» sāka dominēt. Un tagad efektīvākai valsts pārvaldei, varas pārstāvji mākslīgi un prasmīgi sadalījuši sabiedrību divās lielās daļās, kuras sarīda vienu pret otru, lai novirzītu masu uzmanību. Paņēmiens elementārs un iedarbīgs. Un tomēr ne visi padodas provokācijām un saredz garāmgājējā nevis latvieti, krievu, baltkrievu, ukrainieti vai citas nacionalitātes pārstāvi, bet vienkārši cilvēku. Joprojām ir spilgti piemēri (veikali, sabiedriskais transports, ielas un daudzas citas «tikšanās vietas»), kas vēlreiz pierāda, ka mūsu sabiedrībā ir savstarpēja cieņa un draudzība.

Pazīstami latviešu sociologi apstiprina, ka sadzīves līmenī komunikācija starp it kā dažādām sabiedrībām sekmīgi funkcionē un ārkārtīgi asas situācijas reti nerodas. Vienīgais, kas sadala iedzīvotāju prioritātes, ir masu saziņas līdzekļi. Ziņu kanāli patiešām ir dažādi: krievvalodīgie labprātāk izvēlas kabeļtelevīziju, kurā daudzi kanāli ir krievu valodā, kā arī presi un radio dzimtajā valodā, savukārt latvieši orientējas uz Latvijas kanāliem, latviešu radio un preses izdevumiem. 

Rīgas Stradiņa Universitātes Asociētā profesora Sergeja Kruka, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas nodaļas profesores Brigitas Zepes un Latvijas Universitātes sociālo un politisko pētījumu institūta Nila Muižnieka skatījums demonstrē adekvātas sabiedrības esamību, kurai, lai kā gribētos, bet neizdodas «iebarot ģeniālo» integrācijas programmu. Tieši tāpēc mums nav aukstasinīgu slepkavību uz nacionālo nesaskaņu pamata un kustību, kas novestu pie skumjām sekām. Bet diemžēl mums ir pietiekami daudz piemēru, kad nacionāla naida kurināšana notiek ar interneta tīmekļa vai preses palīdzību. Lai arī šādi gadījumi notiek reto reizi, mums tomēr jāprot noturēt saprāta robežās šādas «dīvainības».

Krievu Ukraina – reāls stāsts

Vēl viena valsts, kas bija PSRS sastāvā, atguvās un virzījās pa savu izvēlēto ceļu ir Ukraina. Zināms, ka viena no negatīvisma raisošajām tēmām šajā valstī ir golodomora tēma, kas informatīvajā vidē tiek dažādi interpretēta. Un tomēr, ceļojot pa šo lielo valsti, es nesatiku naidu. Jā, Ukrainas rietumos slikti runā krievu valodā vai nerunā vispār, bet saprast saprot un ļaunus skatienus tur nesatiksi. Turklāt nacionālo konfliktu tur nav. Iedzīvotāji var pieturēties pie dažādiem politiskajiem izskatiem, bet ienaids starp brāli ukrainieti un brāli krievu diez vai radīsies. Jā, ir principiāli cilvēki, kas ietiepīgi runās tikai savā dzimtajā valodā, bet ar principu «krievi, lai brauc uz Krieviju» sen neesmu sastapusies.

Latvija, Latgale, Rēzekne

Balstoties uz 2008. gada datiem, Rēzeknes nacionālais sastāvs bija sekojošs: 44,40% - latvieši, 48,10% - krievi, 2,6% - poļi, 1,6% - baltkrievi, 1,4% - ukraiņi un 1,9% - citas tautības. Tagad ir daudz grūtāk izpētīt esošo situāciju, sakarā ar masveidīgo tautiešu izbraukšanu uz «zemi laimīgo», bet kopējā proporcija diez vai īpaši mainīsies, jo valsti pamet visu nāciju pārstāvji. Un par spīti visam pilsēta dzīvo, un tās iedzīvotāji bez problēmām prot sazināties, un pats interesantākais, ka mums ir nevis divas, bet trīs sarunvalodas: latviešu, krievu un latgaliešu.

Pētījumi par „kopējo” un „atšķirīgo” starp latviešiem un krieviem ļāvuši atsavināt daudzus atslēgvārdus, kas raksturo abas nācijas, piemēram, vieniem asociatīvā rinda noslēdzas ar LTV, TV3, Līgatne, Sigulda, lauki, "Diena", "Latvijas Avīze", Ziemassvētki, 18. novembris, basketbols, Vaira Vīķe – Freiberga, savukārt krieviem otrādi – Pirmais Baltijas kanāls, "НТВ", Vecrīga, Jūrmala, "ЧАС", "Lenta.ru", Jaunais gads, 9. maijs, "Odnoklassniki.ru", Nils Ušakovs, futbols. Bet apvienojošie tēli ir: "Rimi", Mežaparks, Līgo, Raimonds Pauls, "draugiem.lv", "Lido", "Delfi" un hokejs. Bet kādas kopējas asociācijas varētu būt mums – rēzekniešiem? Rāzna, Kovšu, Māra, pilskalns, Zavoloko, turpināsim?

Jekaterina Sologub

publika.lv