Pamēģināsim atcerēties tos laikus, kad piecu latu pietika, lai iepirktu pārtikas produktus veselai nedēļai, tagad – bez divdesmit latiem kabatā diez vai tas izdosies. Cilvēki, kas apmeklē veikalus vairākas reizes mēnesī, lai pamatīgi iepirktos, nespēj pārstāt brīnīties jaunām un jaunām cenām. Turklāt tās mainās ne uz labāko pusi. Piedevām darba alga jau sen nelīdzinās tai, kas bija treknajos gados. Uz jautājumu: kā dzīvot? atbildi no valstsvīriem nesagaidīsi. Jā, viņiem nav privilēģiju, pērkot produktus vai apģērbu, bet ieņēmumi gan ir lielāki salīdzinājumā ar parastu iedzīvotāju.

Rūpnīcu praktiski nav palicis, tātad ražot preces par zemākām cenām, nekā importētās, iespējas nav. Pat ja visā pasaulē kāds produkts kļūst lētāks, Latvijas veikalu plauktos „praizs” nemainās patērētāju labā. Kāpēc tā? Tāpēc, ka mūsu godājamā valdība jau paspējusi paaugstināt pievienotās vērtības nodokli vai arī akcīzi. Rezultātā visā pasaulē produkts kļuvis lētāks, bet mūsu krīzes situācijā, tas tieši otrādi – kļuvis dārgāks.

Ne velti pēdējā laikā cenas aktīvi tiek salīdzinātas divās dažādās Eiropās. Vācijā preces var iegādāties par vienu cenu, piemēram, jogurts X tur maksā 21 santīmu, bet Latvijā pamieloties ar to pašu jogurtu var, samaksājot 35 santīmus. Piedevām Vācijā ienākumi iedzīvotājiem ir krietni lielāki un sociālā pakete eksistē ne tikai „uz papīra”. Vai, piemēram, vienos un tajos pašos veikalos apģērbu cenas eiro tiek pielīdzinātas latam. Kāpēc neviens mūsu valstī nevar sniegt konkrētu atbildi uz jautājumu: kāpēc nabadzīgākas valsts iedzīvotāji maksā vairāk, nekā viņu turīgie kaimiņi. Šādā tempā mēs noteikti neiekļūsim pasaules turīgo eiropiešu sarakstā.

Kurp aiziet nauda?

Tā kā tuvojas apkures sezona daudz tiek runāts par siltumenerģiju un gāzi, bet konkrētikas no varas puses jau atkal nav. Vieni eksperti prognozē gāzes cenu pieaugumu, citi – jaunus nodokļus. Sanāk, nav vērts cerēt uz stabilitāti un skaidrību ziemas rēķinos. Rezultātā mūsu valstī tik un tā kaut kas kļūs dārgāks. Ja Krievija nepaaugstinās cenu, tad mēs paši noteikti paaugstināsim nodokļus, jo tautieši arvien aktīvāk aizbrauc no valsts, un ņemt naudu no gaisa mēs pagaidām neesam iemācījušies.

Pārsteidz situācija ar Latvenergo, kas pozicionē sevi kā nopietnu uzņēmumu, valsts seju. Viņi kārtējo reizi sadalījuši cilvēkus uz tiem, kas lieto vairāk elektroenerģijas un uz tiem, kam patīk pustumsa, jo aiz konkrēta izlietotā elektroenerģijas daudzuma noteikts arī konkrēts tarifs. Bet tas, ka vairākums cilvēku vairs nezina kā vēl ieekonomēt, lai maksātu mazāk, nevienu neuztrauc. Pie tam, pēdējā laikā notikušas vairākas avārijas, kā rezultātā daudzas jo daudzas mājsaimniecības palika bez elektrības. Interesanti, kurp aiziet mūsu nauda, ja kvalitātes pārbaudes par sniegtajiem pakalpojumiem nenotiek? Šoziem jau atkal būs sals, bet tiem, kam nepaveiksies, nāksies sagaidīt Jaungadu sveču gaisā. Romantika...

Ja pieturēties pie šādas lēmumu pieņemšanas politikas, bez problēmām var izdomāt virkni ar jauniem nodokļiem vai procentlikmēm. Pilnīgi reāli ir ieviest ūdens lietošanas ierobežojumus. Tas, kurš izlieto vairāk, arī maksā attiecīgi. Bet ja gribi ieekonomēt – nemazgājies! Vai arī analoģiskas izmaiņas var ieviest gāzes lietotājiem. Gribi vairāk gatavot? Gatavo, bet maksā vairāk. Bet, ja kaut kas nepatīk, ieturi diētu – veselīgi. Iedomājieties tik - istabas vidū stāv trauki ar ūdeni, rokās svece, daži vilnas lakati – lūk – 21. gadsimts! Atgriežamies pie pirmsākumiem...

Valsts uzņēmumi var uzstādīt jebkādas cenas, jo tauta mums taču pasīva, iedzīvotāju viss apmierina, petīcijas parakstīt mēs nevēlamies, bet valdībai cīnīties pašai ar sevi vienkārši nav jēgas. Jo vairāk nodokļus savāks, jo lielākas algas sev izmaksās.

Atkritumus iznest šodien arī ir dārgi

Rēzeknē atkritumi kļuvuši dārgāki. Pilsētas pašvaldība pieņēmusi lēmumu paaugstināt atkritumu izvešanas maksu no 82 santīmiem līdz 1,33 latiem, redz atkritumu kļuvis vairāk, tātad maksāt arī nāksies vairāk. Nezinu kā tas ir iespējams, ja iedzīvotāji pilsētu pamet, maz kurš šiko un katru dienu iepērk jūras veltes un citus produktus, lai ikdienu kaut ko mestu ārā. Kaut kāda anomālija.

Jau izdotas normas, balstoties uz kurām tiks sodītas gan juridiskas, gan fiziskas personas par tīrības neuzturēšanu. Uzreiz rodas jautājums, bet par atkritumiem pilsētas ielās, kam var uzlikt sodu? Sētniekam? Vai pašai domei? Savā acī neredz baļķi, bet citu acī skabargu saredzam?

Man pašai daudzdzīvokļu mājas pagalmā bieži vien pie atkritumu konteineriem pieiet nevar, jo viss ir piesvaidīts ar gružiem. Pie kā man griezties? Pie firmas? Domē? Kāpēc uz 120 dzīvokļiem tieši tikai trīs konteineri? Kā to izskaitļo? Kāpēc nav nekāda skaidrojuma par tarifiem, par izmaiņām. Vienkārši paņēma un paaugstināja.

Un tā visapkārt mūsu nelielajā valstiņā. Kamēr nesāksies skandāls par to vai kādu citu situāciju, tikmēr neviens no varas pārstāvjiem pat ar pirkstu nepakustinās.

Jekaterina Sologub