Gan paši mazākie, gan vecāko klašu skolēni svinīgā gaisotnē iesākuši jauno mācību gadu. Un tagad deviņus mēnešus viņi kāps lielajā Zinību kalnā, savukārt vecāki var atviegloti uzelpot pēc smagā iepirkumu maratona. Ar ko saskārušās ģimenes, sagatavojot savus bērnus skolas gaitām? Ar ko saskārušās skolas, verot savas durvis skolēniem?

Nepatīkams šopings

Tā kā bezmaksas skolas grāmatu laiks sen jau pagājis, skolēniem pašiem jāpērk gan mācību grāmatas, gan no Rietumiem aizlienētās darba burtnīcas. Labi tiem, kas mantojumā var saņemt kādu no nepieciešamajiem mācību līdzekļiem, tomēr ir arī tādi, kam darba burtnīcas un grāmatas jāiegādājas par pilnu maksu specializētās grāmatnīcās. Turklāt, gribētos atzīmēt, ka daži skolotāji īpaši akcentē jauno darba burtnīcu nepieciešamību.

Rēzeknē, kur vēl joprojām ir augstākais bezdarba līmeņa rādītājs (ap 18%), bērna sagatavošana skolai ir salīdzināma ar stipru triecienu pa vecāku maciņu. Daudzi vecāki sūdzējušies uz kosmiskajām cenām kā skolas piederumiem, tā arī bērnu apģērbam. Katrs no vecākiem vēlas, lai viņa bērns justos ērti sēžot skolas solā, tāpēc cenšas jau vasaras sākumā papildināt ģimenes krājkasīti, lai mācību gadam iegādātos pašu nepieciešamāko. Latvijas privāto pirmsskolas izglītības iestāžu biedrības pētījuma rezultāti liecina, ka izmaksas uz vienu bērnu kopumā sastādīja 110 latus, kas ir par 10 latiem vairāk salīdzinājumā ar pagājušo gadu. 

Te gribas atzīmēt, ka kādam šodien šī summa ir lielāka nekā darba alga. Es runāju par 80 – latniekiem. Pievienotās vērtības nodoklis ir palielinājies, tādējādi arī cenas ir augušas. Pildspalvas, lineāli, zīmuļi. Burtnīcas, burtnīcu vāki, vārdnīcas un mugursomas. Bērni aug ātri, un tas nozīmē, ka nepieciešamo pirkumu saraksts papildinās ar biksēm un krekliem, sporta apģērbu un apaviem. Tieši tāpēc lielākā daļa no aptaujas dalībniekiem atzīst, ka iepērkas lietotu apģērbu veikalos.

Rēzeknes tirdzniecības centra Džetta pārdevēji norāda, ka tāda tradīcija kā iepirkšanās pirms skolas ar katru gadu arvien samazinās. Daudzi iepērkas pēc vajadzības un atkarībā no finansiālajām iespējam.

Dažas skolas piedāvā ieviest vienotu skolas formu. Šodien to izdarīt nav iespējams. Ne katra ģimene vienlaikus spēj iegādāties pilnus apģērbu komplektus. Piemēram, sarafāns meitenei maksā 13 latus. Vai tas ir izdevīgāk, nekā parasta garderobe, ir atkarīgs no kostīmu kombinācijas. Tāpēc ietaupīt noteiktu naudas summu var veicot konkrētus aprēķinus. Bet nedrīkst noliegt, ka sava veida vienlīdzība tuvina bērnus un mazina atšķirību starp bērnu vecāku finansiālo stāvokli.

Lai palīdzētu tiem, kas netiek galā arī dzīvojot ar savilktu jostu, Latvijā organizēta labdarības akcija Skolas soma, kuras rezultātā palīdzība tika sniegta pirmklasniekiem no maznodrošinātām ģimenēm. 1 970 Latvijas ģimeņu lūdza pēc palīdzības, tas ir gandrīz katrs desmitais skolēns. Un cik daudz ir to, kas nevērsās pēc palīdzības, tomēr izjūt to? Cik daudz ir to, kas ietaupīja uz sava rēķina bērna dēļ? Cik daudz ir to, kas atteicās no pārtikas produktiem, lai sēdinātu bērnu skolas solā?

Skaits ir svarīgs

Rēzeknes skolas sekmīgi funkcionē, nokomplektējot gan pirmās klases, gan desmitās. Tomēr salīdzinājumā ar pagājušo gadu var atzīmēt dažas izmaiņas. Piemēram, 6. vidusskolā šogad nokomplektētas trīs 1. klases, bet tikai viena desmitā, kaut gan gadu atpakaļ bija divas vecākās klases. Savukārt 2. vidusskolā – divas pirmās un divas desmitās klases, kaut gan pavisam nesen trīs pirmklasnieku klases bija ierasta lieta.

Daudziem par prieku darbu uzsāka arī Rēzeknes 4. vidusskola. Šogad viņi ir nokomplektējuši pa vienai – 1. un 10. klasei. Un neskatoties uz to, ka pilsētā skolēnu skaits ir samazinājies par 120 audzēkņiem, katra skola priecājas par to, kas ir. Starp izglītības iestādēm notiek sīva konkurence un cīņa par vietu zem saules.

Kopēja aina

Kur gan palikušas tās rūpes, par kurām kliedza politiķi? Tā eksistē vien solījumos. Prioritāte izglītībai un jaunatnes attīstībai paliek vien skaisti drukātos burtos, kas attēloti reklāmas plakātos. Un tie paši cilvēki jau atkal cenšas pārliecināt pilsoņus, ka tieši tagad, tieši šajās vēlēšanās un tieši šī partija padarīs Latviju labāku. Neviens no deputātiem nav vērsies maznodrošināto programmās pēc palīdzības bērna skolas somas piepildīšanai. Viņi cīnās par balsīm, par vietām, par idejām, par principiem, bet acīmredzot ir piemirsuši, ka gan latviešu, gan krievu ģimenes maksā vienādi par katru nopirkto mantu. Nekādu atšķirību pēc valodas principa. Un vecāki taupa katru santīmu, jo ir lietu saraksts, ko vienkārši nevar nenopirkt. No tā cieš gan bērni, gan pieaugušie, uz kuru rēķina dzīvo politiskā elite.

Nomācoties deviņus vai divpadsmit gadus, nebeidzas sava bērna izglītības finansēšana. Pēc tam kad bērns izaug no īsajām biksēm, viņš iestājas augstākajā izglītības iestādē, kur atkal ir nepieciešama nauda ne tikai mācībām, bet arī dzīvošanai. Un tikai pēc tam var cerēt, ka jaunietis realizēs sevi dzīvē. Un šajā valstī politiķi kliedz par nākotni? Viņi pat nav spējīgi atbildēt par tagadni. Pie varas cilvēki, kas nespēj saplānot valsts attīstību pat uz gadu. Un to var nosaukt par Latvijas Republikas stabilitāti?

Jekaterina Sologub

 publika.lv