Latvijā no 800 aptiekām ir tikai 17 diennakts aptiekas, jo nakts darbs nes zaudējumus. Valdības pieņemtie noteikumi neveicinās to atvēršanu, ja nu vienīgi pašvaldības palīdzēs ar finansējumu, kā tas ir Jūrmalā. Diemžēl neizdevās atrast vēl kādu pašvaldību, kas būtu ar mieru to darīt, raksta news.lv.

Vēl nesen Rēzeknes centrā darbojās dežūraptieka, kur jebkurā diennakts laikā bija iespējams iegādāties nepieciešamos medikamentus. Tagad šī aptieka strādā līdz 20.00. Tiem, kas to nezina, un kas tomēr ieradās novēloti, stāv rakstīts, ka tuvākā dežūraptieka atrodas ... Daugavpilī. Tātad simts kilometru attālumā no Rēzeknes.

Ja agrāk diennakts aptiekas strādāja visās lielajās pilsētās, tad tagad – tikai piecās. Paveicies Rīgas, Tukuma, Siguldas, Ogres un Daugavpils iedzīvotājiem. Kopumā uz visu valsti ir 17 diennakts aptiekas, 13 no kurām atrodas Rīgā.

Valdības noteikumi ir uzrakstīti dažu pašvaldību biznesa interesēs

Veselības ministrija esot saņēmusi dažas iedzīvotāju sūdzības, ka Latvijā trūkst aptieku, kas strādā 24 stundas. Iepazīstoties ar diennakts aptieku sarakstu, jāsecina, ka to patiešām ir maz, tāpēc valdība, grozot aptieku un filiāļu kritērijus, dod pašvaldībām tiesības atvērt diennakts aptiekas. Vai pieņemtie normatīvā akta grozījumi paplašinās pašreizējo 800 aptieku sarakstu?

Aptieku savienības priekšsēdētāja Dina Kurzemniece atzina, ka neviena diennakts aptieka nav rentabla, ja nu vienīgi pašā Rīgas centrā, tādēļ diezin vai no uzņēmēju puses būs liela interese par tām. Ja pēkšņi vakarā vai naktī sāk mocīt sāpes vai citas nepatīkamas veselības problēmas, tad visbiežāk sauc ātro medicīnisko palīdzību, un cilvēkiem tomēr mājās ir visnepieciešamākie medikamenti, secināja D. Kurzemniece. Tiesa, gadoties, ka atnāk naktī pēc bērnu pārtikas, pretsāpju zālēm zobiem vai ziedēm pret sasitumiem. Vairāku aptieku vadītāji gan apgalvoja, ka naktī visbiežāk ierodas pēc prezervatīviem, pamperiem un šļircēm narkotiku ievadīšanai. Jūrmalas pilsētas vienīgās diennakts aptiekas "A Aptieka 32" vadītāja Rita Ondzule pastāstīja, ka, strādājot vakarā un naktī, pat viena farmaceita algu nav iespējams nopelnīt, tāpēc, ja pašvaldība finansiāli nepalīdzētu, garās darba stundas nebūtu iespējamas. Jūrmalas pilsētas pašvaldības Labklājības pārvaldes priekšsēdētājas vietniece Ruanete Meža informēja, ka pašvaldība ir rīkojusi iepirkuma konkursu, kurā uzvarēja pieminētā aptieka, jo piedāvājusi pašvaldībai pieņemamu tāmi – Jūrmalas dome sedz daļu no zaudējumiem, kas gūti, strādājot diennakts režīmā.

D. Kurzemniece uzskata, ka tur, kur nav tikai viena aptieka, bet vairākas, daudz lietderīgāk būtu īstenot Vācijas, Nīderlandes un citu Eiropas Savienības valstu pieredzi, kur aptiekas diennakti strādā uz maiņām – vienu, divus vai trīs mēnešus viena, pēc tam tikpat ilgi – cita. Protams, arī šo ideju īstenot nebūtu vienkārši, jo jāpaplašina darbinieku štats, jāieliek speciālas durvis ar atveramu lodziņu, pa kuru naktī pārdot preci, un jāveic vēl citi pārkārtojumi, bet tie būtu reālāki nekā jaunas aptiekas atvēršana.

Bet, iespējams, interese ir citiem. Pašvaldība varēs vērsties ar iesniegumu Zāļu valsts aģentūrā, kas izvērtēs, vai ir ievēroti visi valdības noteiktie kritēriji un vai attiecīgajā teritorijā drīkst atvērt aptieku. Ja atbilde būs pozitīva, pašvaldībai būs jāsludina konkurss komersantiem. Ja mēneša laikā nepiesakās neviens komersants, un, visticamāk, ka tieši tā arī būs, jo atvērt diennakts aptieku nav finansiāli izdevīgi, tad pašvaldībai pašai būs tiesības iesniegt aģentūrā iesniegumu par speciālas atļaujas saņemšanu aptiekas atvēršanai savā administratīvajā teritorijā. Šādai aptiekai visu diennakti būs jāstrādā vismaz trīs gadus no licences izsniegšanas dienas. Bet pēc tam aptieku, kurai darbs diennakts režīmā nes zaudējumus, visticamāk, pašvaldība varēs pārdot kādai aptieku ķēdei vai mārketinga apvienībai, jo valdības pieņemtajā dokumentā nekur nav rakstīts, ka pašvaldība tā nedrīkstēs rīkoties. Pēc tam tai varēs noņemt dežūrrežīmu un tā varēs strādāt kā lielākā daļa Latvijas aptieku. D. Kurzemniece norādīja, ka šādā veidā aptieku īpašnieki var paplašināt savu tirgus daļu, bet pašvaldība saņemt pieklājīgu naudas summu par iztirgoto aptieku.

Latvijas Zāļu vairumtirgotāju asociācijas vadītājs Mārcis Rutulis, piedaloties Farmācijas padomes sēdēs, ierosināja Veselības ministrijai iekļaut MK noteikumos pantu, kas liegtu pašvaldībām savas aptiekas privatizēt, lai nekropļotu konkurenci. To atbalstīja arī citas zāļu tirgotāju un farmaceitu sabiedriskās organizācijas, diemžēl ministrija to neņēma vērā un noteikumos neiekļāva. Arī Latvijas Aptiekāru asociācijas prezidents Guntis Belēvičs uzskata, ka aiz pieņemtajiem MK noteikumiem stāv citi mērķi. "Man piederēja 43 aptiekas, no kurām četras strādāja 24 stundas. Es ļoti labi zinu, ka uzņēmējiem nav intereses šādas aptiekas uzturēt. Viena otra lielā pašvaldība ieguldīs līdzekļus telpās, izveidos aptieku un pēc tam to pārdos kādai aptieku ķēdei. Patlaban vairs nav iespējams atvērt jaunas vispārējā tipa aptiekas blīvi apdzīvotās vietās, bet jaunie noteikumi dos iespēju apiet šos kritērijus," norādīja Belēvičs.