Mēs visi atrodamies nepielūdzama Laika plūsmā. Lai kāds mums katram būtu labklājības līmenis, garīgā attīstība, lai ko izcilu mēs būtu dzīvē sasnieguši, laika mums nav īpaši daudz. Laika miljonāru nav. Mūsu pieejamā laika kapitāls no dzimšanas brīža līdz mūža galam ir 200 – 400 tūkstošu stundu, un šīs stundas nav iespējams atjaunot, atgūt, paņemt kredītā kā naudu.

Tāpēc „māksla pagūt” jeb laika menedžments, laika vadība ir viena no mūsdienīga un veiksmīga cilvēka pamatprasmēm, jo informācijas plūsma katru gadu palielinās, un notikumi seko viens otram lielā ātrumā.

Laika menedžments - tas ir ne tikai laika plānotājs, plāni un termiņi. Laika menedžments - tā ir tehnoloģija, kas ļauj izmantot jums atvēlēto laiku atbilstoši jūsu mērķiem un vērtībām. Un nav nekādas starpības, vai jūsu plānošana ir elastīga vai nemainīga, hronometrēta vai pašmotivēta, izmantots Outlook vai papīra bloknots. Tās ir tikai tehnikas.

Svarīgākais ir apzināt savus personīgos mērķus un izmantot laiku atbilstoši SAVIEM mērķiem. Un izlietot dzīves atvēlētās stundas tikai SAVU mērķu realizēšanai.

Tomēr sarunu par laika menedžmentu sāksim neparasti – ar atpūtas plānošanu

Droši vien kādreiz esat jutušies bezgala noguruši, izmocīti, zaudējuši jebkuru vēlmi darīt pat sev patīkamas lietas. Pēc šīm sajūtām parasti iestājas tāds stāvoklis, ko japāņi apzīmē ar jēdzienu „karoši” - nāve pēc pārpūles darbā.             Veiksmīga laika menedžmenta pamatā ir ne tikai laika daudzums, bet arī tā kvalitāte. Svarīgi pievērst uzmanību tam, kā tiek organizēta jūsu atpūta, kādā veidā tiek atjaunoti enerģētiskie resursi, lai nesekotu „karoši”..

 Plānotas atpūtas pamatā tiek izmantota sistēma:

• ritmiska atpūta darba dienas laikā;
• maksimāla „atslēgšanās” atpūtas laikā;
• radošs slinkums;
• efektīvs miegs;
• miega izmantošana darbdienas laikā;
• būt „šeit ” un „tagad”.

Sīkāk par šīs sistēmas izmantošanu praksē varēsiet lasīt raksta turpinājumā.

Protams, kāds var teikt, ka tas viss ir blēņas un „pupu mizas”, taču cilvēku ilgas dzīves pamatā ir atpūta. Kā teica Lielbritānijas premjerministrs, politiķis Vinstons Čērčils (1874. – 1965.): „Mani no mana pusdienu miega drīkst modināt tikai tad, kad uzbrukums Anglijai un ir nomirusi mana sieva.”

Ja plānotu atpūtu, pusdienu miegu, var atļauties premjerministrs, tad kāpēc to nevarētu atļauties arī jūs? Tātad pārdomājam savu dzīves ritmu un atvēlam laiku veselīgai atpūtai!

Baltijas starptautiskā akadēmija,

Rēzeknes filiāle, studente Aija Krauze