"Par Latviju" – tā skan Lāčplēša kara ordeņa devīze. Tautas varonis Lāčplēsis ir kļuvis par tautas eposa galveno varoni, tā vārdā ir nosaukta diena – 11. novembris, kad piemin Latvijas brīvības cīnītājus, Lāčplēša vārdu ieguvis arī Latvijas valsts pirmais un augstākais apbalvojums - Lāčplēša Kara ordenis.

Novembris ik gadu saistās ar zināmāko Latviešu brīvības cīņu dienu - Lāčplēša dienu, kad 1919. gada 11. novembrī Rīgā notika izšķirošā cīņa, kas deva iespēju noticēt saviem spēkiem, un no Rīgas tika padzīts Bermonta-Avalova karaspēks. Kā zināms, Latvijas Republika tika proklamēta 1918. gada 18. novembrī, kad Latvijas teritorijā vēl atradās Vācijas karaspēks, bet divas nedēļas vēlāk iebruka Sarkanās armijas karaspēks. Tātad brīvības cīnītājiem vajadzēja stāties pretī divu lielvalstu pārspēkiem. Latvijas brīvības cīņas noslēdzās ar pilnīgu Latvijas teritorijas atbrīvošanu 1920. gada 1. februārī, kad no Latgales tika padzīta pēdējā ienaidnieka vienība. Latvijas armija bija cīnījusies varonīgi un lai atzīmētu izcilos panākumus dzimtenes labā, jau 1919. gadā tika nolemts izveidot apbalvojumu. Pēc Latvijas teritorijas atbrīvošanas Satversmes sapulce 1920. gada 18. septembrī pieņēma likumu par Lāčplēša kara ordeni, par tā dibināšanas dienu nosakot 1919. gada 11. novembri, kad latviešu karavīri Rīgā uzveica Bermontiešus. Likums noteica, ka ordenis piešķirams vienīgi par kauju nopelniem un tiem, kas izpildījuši pienākumu pret valsti ar grūtiem un izciliem varoņdarbiem – par godu un slavu Latvijai. LKO varēja piešķirt Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku cīnītājiem, kā arī ārzemniekiem, kuri bija palīdzējuši brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts izveidošanu. Ordenis ir stilizēts ugunskrusts ar baltas emaljas pārklājumu un sarkanu un zeltītu aplokojumu, aversā krusta vidū medaljonā attēlots Lāčplēsis.

Pirmo reizi Lāčplēša kara ordeni pasniedza 1920.gada 11.novembrī Jānis Čakste, bet pēdējā ordeņa piešķiršana notika 1928.gada 11.novembrī Liepājā, ko pasniedza Valsts prezidents Gustavs Zemgals. Ordenim bija trīs šķiras – I, II un III. Ar tā I. šķiru tika apbalvoti 4 latviešu karavīri un 7 ārvalstu pārstāvji, ar II. – 18 Latvijas armijas karavīri un 43 ārzemnieki, bet ar III. – 1600 Latvijas armijas un 202 latviešu strēlnieku pulku karavīri, 271 ārzemnieks, kā arī Verdenas cietoksnis.

Starp Lāčplēša kara ordeņa kavalieru uzvārdiem ir lasāmi vairāk kā desmit LKO kavalieri, kuri bija saistīti ar mūsu novadu un pilsētu.

11. novembrī Rēzeknē notiks atceres pasākumi Miera ielas brāļu kapos pie Balto krustu rindām – arī starp šiem 115 krustiem atdusas vietu raduši Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri – Rīgā dzimušais 9. Rēzeknes kājnieku pulka seržants Žanis Vācietis, Borhovas pagastā dzimušais Kurzemes artilērijas pulka kareivis Roberts Kalniņš un Embūtes pagastā dzimušais kaprālis 1. Liepājas kājnieku pulkā Fricis Spinga.

Starp apbalvotajiem novadniekiem ir lasāms Jezupa Rubuļa vārds, kurš dzimis Viļānu pagastā, studējis jurisprudenci, bet 1919. gada vasarā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā un apbalvots par izlūku gājienu uz Varakļānu ciemu 1919. gada 5. oktobrī. Pēc Brīvības cīņu beigām viņš dzīvoja Rēzeknē un darbojās kā advokāts un notārs. Viņš ir bijis arī 1. Saeimas deputāts un Rēzeknes pilsētas galva 1930.-1932. gados. Konkrētu ziņu par viņa mūža nogali nav, iespējams viņš tika apcietināts un izsūtīts 1941. gadā.

Dricānu pagastā dzimušajam virsleitnantam 1. Latvijas neatkarības rotā Eduardam Zvaigznem Lāčplēša kara ordenis piešķirts par 1919. gada 25. maija cīņu pie Remberģu muižas, pārceļoties Gaujai, un 22. maija cīņu pie Piņķu baznīcas. E. Zvaigzne atdusas vietu radis Strūžānu kapos. Savukārt, Viļānu novada Kristceļu kapos apbedīts 1. Liepājas kājn. pulka seržants Jevgenijs Kozlovs, kurš apbalvots par 1920. gada 11. novembra cīņu pie Vecrikavas. J. Kozlovs dzimis Varakļānu pagastā, pēc atvaļināšanas atgriezies Varakļānu pag. Kristceļu sādžā un turpinājis nodarboties ar zemkopību.

Starp Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem ir arī tādi, kuru nopelni ir par Rēzeknes vai Viļānu atbrīvošanas cīņām 1920. gada janvārī - liepājnieks Fricis Virga tika apbalvots par durkļu cīņu 1920. g. 12. janvārī pie Viļānu miesta, bet Rīgā dzimis vācu tautības kareivis Ērihs Taube tika apbalvots par cīņu 1920. g. 20. janvārī Rēzeknes rajonā cīnoties pie lielgabala.

Šeit minēti tikai daži no Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem, kuru uzvārdi ir saistīti ar mūsu pilsētu, to ir daudz vairāk jo, šeit bija 9. Rēzeknes kājnieku pulka mājvieta līdz 1940. gadam.

Tieši 9. Rēzeknes kājnieku pulka virsniekam Rūdolfam Ābeltiņam piešķirtais III šķiras Lāčplēša kara ordenis ir apskatāms Latgales Kultūrvēstures muzejā. Ordenis tika piešķirts par Bulduru tilta forsēšanu 1919. gada 8. novembrī, kur viņš sava vada priekšgalā metās pār tiltu un sīvā ugunī ieņēma pretinieka nocietinājumus. Pēc Brīvības cīņām Vecpiebalgā dzimušais R. Ābeltiņš palika dienestā 9. Rēzeknes kājnieku pulkā, nodibināja ģimeni un līdz 1935. gadam, kad tika paaugstināts un pārcelts uz Zilupi, dzīvoja Rēzeknē.

Rēzeknieši, jūs laipni tiekat aicināti aplūkot kāds izskatās Lāčplēša kara ordenis un šajās dienās novērtēt šo cilvēku nesavtīgo mīlestību uz savu tēvzemi un spēju mesties pretī pārspēkam pirmajās rindās, neskatoties ko darīs citi.

Foto:

1. R. Ābeltiņam piešķirtais Lāčplēša kara ordenis, apskatāms Latgales kultūrvēstures muzejā. A. Bondarenko foto.

2. Fotogrāfija no Latgales kultūrvēstures muzeja krājuma – 9. Rēzeknes kājnieku pulka kapteinis Rūdolfs Ābeltiņš, apbalvots ar 3. šķiras Lāčplēša Kara Ordeni par Bulduru tilta forsēšanu.

Linda Suhanova,

LKM eksperts kultūrvēstures jautājumos

publika.lv