Latvijā akreditēto ārvalstu vēstniecību delegācija, kas 2011. gadā 27. oktobrī apmeklēja Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas (RSEZ) pārvaldi un vairākus RSEZ uzņēmumus, izrādīja aktīvu interesi par prioritārām potenciālo investīciju nozarēm Rēzeknes SEZ teritorijā, kā arī atzinīgi novērtēja uzņēmumu veiksmīgo pieredzi, izmantojot RSEZ priekšrocības.
Rēzeknes SEZ izveidota 1997. gadā ar mērķi veicināt tirdzniecību, attīstīt rūpniecību un satiksmi, kā arī preču eksportu un importu caur Latviju, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai. RSEZ reģistrētās kapitālsabiedrības var saņemt gan tiešās nodokļu atlaides (nekustamā īpašuma nodoklis, uzņēmumu ienākuma nodoklis), gan arī netiešo nodokļu atvieglojumus, veidojot RSEZ teritorijā brīvās zonas, kā arī veicot ieguldījumus.
Pašvaldību kopīgās iestādes (PKI) “Rēzeknes SEZ pārvalde” pārvaldniece Sandra Ežmale informēja, ka RSEZ statuss patlaban piešķirts 14 komercsabiedrībām. 2011. gada pirmajā pusgadā ir palielinājies RSEZ uzņēmumu kopējais apgrozījums un produkcijas eksporta rādītāji, kā arī darba vietu skaits RSEZ uzņēmumos. “Lai arī turpmāk RSEZ spētu sekmīgi attīstīties un piesaistīt investīcijas, ir nepieciešams speciālās ekonomiskās zonas darbības termiņa pagarinājums līdz 2035. gadam, jo patlaban spēkā esošie nodokļu atvieglojumi RSEZ komercsabiedrībām pieejami tikai līdz 2017.gadam,” izsvēra S.Ežmale.
Tikšanās laikā ar Rēzeknes pilsētas un novada pašvaldību un RSEZ pārvaldes vadību ārvalstu diplomātus interesēja prioritārās potenciālās investīciju nozares Rēzeknes SEZ un turpmākās attīstības perspektīvas.
Vēstniecību pārstāvju delegācija apmeklēja metālapstrādes uzņēmumu SIA “LEAX Rēzekne” RSEZ, koka granulu ražotni “New Fuels” RSEZ SIA un metālapstrādes uzņēmumu RSEZ “Rigamet” SIA, informē Sandra Ežmale, PKI “Rēzeknes SEZ pārvalde” pārvaldniece.
Vizīti organizēja PKI “Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde” sadarbībā ar Ārlietu ministriju. Vizītē Rēzeknes SEZ piedalījās 22 ārvalstu vēstniecību diplomāti, kas pārstāvēja Amerikas Savienotās Valstis, Austriju, Baltkrieviju, Beļģiju, Čehiju, Dāniju, Grieķiju, Gruziju, Igauniju, Japānu, Kanādu, Ķīnu, Krieviju, Lietuvu, Moldovu, Poliju, Slovākiju, Somiju, Šveici, Ukrainu, Ungāriju, Vāciju, kā arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā, Ārlietu ministrijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji.
















