Francijā un vairākās Eiropas galvaspilsētās pagājušajās brīvdienās notika akcijas pret Austrumeiropas čigānu izsūtīšanu no Francijas. Vienlaikus daudzas pazīmes liecina, ka „čigānu jautājums” ir kļuvis par visas Eiropas Savienības problēmu.

Lielākā protesta akcija notika Francijas galvaspilsētā Parīzē, taču akcijas tāpat notika vēl 130 citās Francijas pilsētās un vairākās Eiropas galvaspilsētās – pie Francijas vēstniecībām Londonā, Briselē, Romā, Madridē, Belgradā un Budapeštā.

Skanot čigānu mūzikai, demonstranti pauda neapmierinātību par Francijā nelegāli dzīvojošo čigānu jeb romu – Rumānijas un Bulgārijas pilsoņu – izsūtīšanu mājup. Pēc organizatoru datiem, akcijā visā Francijā piedalījies ap 100 tūkstošiem cilvēku, bet pēc policijas datiem – 77 tūkstoši cilvēku.

Francijā nelikumīgi dzīvojošos Austrumeiropas čigānus varas iestādes sāka izsūtīt šīs vasaras nogalē. Lai arī ES robežas ir caurspīdīgas, atbilstīgi Francijas likumdošanai tajā dzīvojošajiem citu valstu pilsoņiem ir jābūt vai nu pietiekamiem līdzekļiem uzturēšanās nodrošināšanai, vai arī legālam darbam. Romu gadījumā pārsvarā nav nedz viena, nedz otra, un Francijas varas iestādes uzskata, ka čigāni pamatā nodarbojas ar zagšanu un ubagošanu, demonstratīvi atsakoties no darbā iekārtošanas iespējām.

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, kas ir zināms ar savu stingro nostāju attiecībā pret imigrantiem (un nāca pie varas, lielā mērā pateicoties asai rīcībai, kad bija nepieciešams novērst nemierus imigrantu kvartālos), izšķīrās sākt čigānu izsūtīšanu pēc tam, kad desmitiem klaidoņu ar cirvjiem un dzelzs stieņiem uzbruka policijas iecirknim Luāras ielejas Sentenjānas pilsētā, cirta kokus un dedzināja automašīnas. Nemieri sākās pēc tam, kad policists bija nošāvis kādu romu tautības jaunieti, dzenoties pakaļ viņa vadītai automašīnai, kas neapstājās kontrolpunktā. Vēlāk izrādījās, ka bojā gājušais čigāns ir aplaupījis kazino. Lēmums par izsūtīšanu tika pieņemts 28. jūlijā, bet pati izsūtīšana sākās 19. augustā.

Katrs no izsūtāmajiem pieaugušajiem saņem pa 300 eiro un lidmašīnas biļeti līdz Bukarestei vai Sofijai, bet katrs bērns – pa 100 eiro un biļeti. No valsts jau ir izsūtīts aptuveni tūkstotis ārvalstu čigānu, kuru kopskaits tiek lēsts 15 000 apmērā, tāpat nojaukts ap 100 taboriem, un ieplānota vēl 200 taboru likvidēšana un izsūtīšanu turpināšana. Lai arī opozīcijā esošie Francijas sociālisti asi kritizē Sarkozī rīcību, sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka Francijas iedzīvotāji pārsvarā atbalsta prezidenta īstenoto politiku.

Francijas varas iestādes, reaģējot uz demonstrantu aicinājumiem, arī paziņojušas, ka neplāno mainīt izvēlēto kursu. „Francija nemainīs savu nostāju jautājumā par čigānu tautības nelegālo imigrantu izsūtīšanu no valsts,” pavēstīja valsts imigrācijas politikas ministrs Ēriks Besons. Viņam piebalsoja arī Francijas Iekšlietu ministrijas vadītājs Briss Hortefo, kurš piebilda, ka „tā dēvētajās demonstrācijās par cilvēktiesību aizstāvību visā valstī piedalījās tikai daži desmiti tūkstošu cilvēku”.

Kā piebilst portāls www.pok.lv, par romu tautības klaidoņu izsūtīšanu sākusi domāt arī Somija, kuras Iekšlietu ministrijas pārstāvis 3. septembrī atzina, ka izskata iespēju pieņemt likumu, kas ļautu izsūtīt no valsts Rumānijas čigānus – ubagotājus. Pēc varas iestāžu aprēķiniem, šādu cilvēku skaits Somijā divu gadu laikā pieaudzis četras reizes. Tiesa, šis jautājums Somijā netiek uzskatīts par prioritāru. Tāpat 2007. gada novembrī čigānu izsūtīšanas akciju īstenoja Itālija, taču tas notika bez lieka trokšņa. Čigāni nelielā skaitā tiek izsūtīti arī no Zviedrijas un Dānijas, kur likumdošana aizliedz ubagošanu, kā arī no Nīderlandes.

Kļūst acīmredzami, ka čigānu problēmu nāksies pārspriest un risināt visas Eiropas Savienības mērogā. Pēc Francijas lūguma, šis jautājums jau šonedēļ tiks sākotnēji apspriests ES iekšlietu ministru tikšanās laikā.

Šajā gadījumā ir svarīgi, ka čigāni rada pamatīgas galvassāpes arī Rumānijas varas iestādēm. Oficiālā Bukareste gan uzskata, ka Parīze pārkāpj tās pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties ES robežās, taču arī atzīst, ka nespēj tikt galā pat ar vietējo romu kopienu, nemaz nerunājot par Francijas izsūtītajiem čigāniem. Tādēļ Rumānija pauž viedokli, ka ES piešķir tai pārāk maz līdzekļu romu adaptācijas programmu īstenošanai. Bukarestē ir pieņemts uzskatīt, ka cīņai ar noziedzību šīs tautas vidū ir nepieciešams nodrošināt ikvienu tās pārstāvi ar mājokli un darbu, taču pašai Rumānijai šādu iespēju nav. (Rumānijas čigānu kopiena ir lielākā Eiropā, un tās skaits oficiāli sasniedz aptuveni 530 000 cilvēku. Tajā pašā laikā nevalstiskās organizācijas apgalvo, ka patiesais Rumānijas čigānu skaits ir 2,5 miljoni.)

Romu kopienas dēļ valstī tāpat pieaug atbalsts labējiem radikāļiem, kuru uzskati ir visai oriģināli. Tā viens no Rumānijas labējo līderiem Korneliu Tudors, kas ir Eiropas Parlamenta deputāts, paziņojis, ka viņa valsts nav atbildīga par problēmām, kuras „vecajai Eiropai” sagādā Rumānijas čigāni. Pēc Tudora domām, Rumānijai ar to visu nav nekāda sakara, un Bukarestei pašai vajadzētu atbrīvoties no čigāniem, izsūtot tos uz viņu vēsturisko dzimteni Indiju.

Šeit jāpiebilst, ka lingvistiskie un ģenētiskie pētījumi liecina – romu senči mūsu ēras VI gadsimtā ir izceļojuši no Indijas. Atbilstoši vienai no versijām, viņi tikuši uzdāvināti Persijas šaham kā galma muzikanti. Jau no Persijas romi nonākuši Vidusāzijā, Ēģiptē, Palestīnā, Bizantijā utt. Eiropas čigāni, visticamāk, ir Bizantijas čigānu pēcnācēji. Šā iemesla dēļ ar tiem pašiem panākumiem var piedāvāt izsūtīt viņus no Rumānijas uz Bizantijas impēriju, pieprasot, lai Turcija izmitina romus kādreizējā Konstantinopolē – tagad Stambulā.

www.bizness.lv