Saskaņojot Latvijas un Lietuvas jūras robežu kaimiņu gribētajā variantā, Latvija zaudētu nozīmīgu daudzumu naftas.

Atsaucoties uz savulaik Valsts ģeoloģijas dienesta veiktajiem aprēķiniem, Ekonomikas ministrija informē, ka strīds ir par 19% hipotētiski iegūstamās naftas. Ja abu valstu robeža saglabātos tajā pašā veidolā kā 1991. gadā, kopējie iegūstamie naftas krājumi Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā būtu 124,7 miljoni kubikmetru. Turpretim, ja tiek noteikta robeža, kāda tā paredzēta pašreizējā Latvijas–Lietuvas robežlīgumā, tad Lietuvas pusē nokļūst apmēram 23,4 miljoni kubikmetru naftas, kas ir apmēram 19% no Latvijas krājuma. Robežlīgums gan nav stājies spēkā, jo apturēta tā ratifikācija Saeimā, raksta NRA.LV.

Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis atgādina līguma vēsturi: Latvijas valdība līguma tekstu ir apstiprinājusi un 1999. gadā virzījusi ratifikācijai Saeimā. 30.09.1999. līgums ratificēts Saeimā pirmajā lasījumā. Taču deputāti debatēs pauda uzskatu, ka pirms līguma akceptēšanas galīgajā lasījumā nepieciešams atrisināt domstarpības ar Lietuvu zivsaimniecības un ekonomiskās zonas izmatošanas jautājumos. Zivju problēmas atrisinājās automātiski, Latvijai un Lietuvai iestājoties Eiropas Savienībā, kas diktē noteikumus šai nozarei visā savā teritorijā. Tikmēr nafta joprojām ir vietējas nozīmes strīda ābols, robežlīgums otrajā lasījumā tā arī nav skatīts, un Ārlietu ministrija neriskē prognozēt, kad galīgā ratifikācija varētu notikt: «Eksperti turpina darbu pie jautājuma analīzes. To pārrunā abu valstu amatpersonu tikšanās reizēs, arī nesenās ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizītes laikā Lietuvā. Ministri vienojās aktivizēt sadarbību šā jautājuma risināšanā.» Neatkarīgā jau rakstīja, ka skeptisks par iespējām panākt ar lietuviešiem ātru vienošanos ir arī Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdis Romualds Ražuks. Labākajā gadījumā kaut kāda lielāka skaidrība varētu rasties pēc gada vai pusotra.

Starptautisko tiesību normas paredz iespēju uzsākt ogļūdeņražu izpēti un ieguvi vēl pirms robežlīguma noslēgšanas. Taču, kā skaidro Ārlietu ministrija, par iegulām, kas atrodas abpus strīdīgās robežas, nepieciešams panākt vienošanos starp abām valstīm.

Latvija Ekonomikas ministrijas personā uzņēmējiem jau ir izsniegusi virkni licenču naftas iegulu izpētei un ieguvei. Viena no tām – zviedru kompānijai Oljeprospektering AB piešķirtā – atļauj darbošanos arī strīdīgajā teritorijā, taču tikai pēc Latvijas–Lietuvas jūras robežas apstiprināšanas. Šī arī ir vienīgā licence, par kuras saņemšanu netika rīkots atklāts konkurss. Ekonomikas ministrija skaidro, ka tobrīd – 1996. gadā –vēl nebija izstrādāta attiecīga normatīvu bāze, kas regulētu licenču izsniegšanu, tāpēc šī konkrētā atļauja tika apstiprināta ar speciālu likumu.

Bizness.lv